Kultūras studijas – izglītības sistēmas neatņemama sastāvdaļa

Kultūras studijas – izglītības sistēmas neatņemama sastāvdaļa

Izglītība ir tas pamats, kas mūs veido par personībām, rada mūsu viedokļus, iemāca domāt un vērtēt apkārt noteikošo. Jo daudzpusīgākas ir mūsu zināšanas, jo atvērtāki mēs esam pret pasauli, spējam runāt par dažādiem procesiem sabiedrībā, aizejam no stereotipiem.

students ar datoru  Izglītības jomā sen ir pagājuši laiki, kad katra nozare strikti turas tikai savos rāmjos un neskatās ne pa labi, ne kreisi. Tendences ir tādas, ka nozaru tēmas un jautājumi savijas ar diametrāli pretējām jomām, tie korelē un ietekmē viens otru.

Tāpēc arī universitātēs ir mācību prekšmeti, kurus jāapgūst visiem, neatkarībā no specializācijas, jo šie priekšmeti studentu veido par domājošu, vispusīgu un inteliģentu cilvēku.

Pie šādiem mācību priekšmetiem pieskaitāma filozofija, valodas kultūra, savas valsts un pasaules vēsture un kultūra. Tie ir priekšmeti, kas ļauj saprats, kas mēs esam, no kā nākam un par ko gribam kļūt. Kultūras izpratne un apzināšanās gan vēsturiskā, gan tagadnes aspektā ir ļoti nozīmīga.

Tāpēc ir jaunieši, kas šo jomu izvēlas par savām pamatstudijām, vēloties pētīt, analizēt, organizēt, piedalīties un būt iekšā valsts un sabiedrības kultūras procesos. Lai arī tās šobrīd neskaitās prestižas studijas, tās tomēr var sniegt lielu gandarījumu, ja jaunietim tas ir aicinājums un aizraušanās.

Kultūras studijas un karjeras iespējas

Plašas iespējas studēt kulūras, mākslas un lietraūras procesus, kas visi ietilpst humanitāraja jomā, ir gan Latvijā, gan ārzemju augstskolās. Mācības ārzemēs var sniegt daudz plašāku skatu uz pasaules procesiem kultūras jomā, piedāvāt aizraujošas darba iespējas.

Ja interesē mācības ārzemēs, tad palīdzēt var izglītības aģentūra Ergo Egucation, kas palīdzēs atrast piemērotāko studiju programmu. Par aģentūras sadarbības universitātēm var uzzināt mājaslapā www.ergoeducation.com.

Lai arī kur jūs izvēlētos studēt – Latvijā vai ārzemēs, studijas humanitārajā jomā būs vērtīgs pamats ļoti dažādām profesijām un darbības veidiem. Protams, ir darbavietas, kas tiešā veidā saitītas ar kultūras un mākslas jomu.

Tās ir atbilstošās valsts institūcijas, kultūras un mākslas iestādes, organizācijas. Bet ir ļoti daudz nozaru, kas saskaras ar humanitārām nozarēm. Tajās vienmēr ir vajadzīgi speciālisti, kas spēj skatīties uz procesiem starpdisciplināri.

Laba humanitāta un kultūras izglītība piedāvā darba iespējas komunikāciju un mēdiju jomā, bibliotēkzinātnē un grāmatniecībā, kas tagad strauji attīstās, modernizējas un digitalizējas, piedāvājot mobilās versijas, e-grāmatas un dažādas multimediju iespējas.

Šo jomu nevajadzētu uzskatīt par arhaisku un piemērotutikai kautrīgiem un neambicioziem cilvēkiem. Humanitārā un kultūras joma iet līdzi laikam un valdošajām tehnoloģiju tendencēm, ļaujot saglabat sabiedrības interesi. Tāpēc šajā jomā joprojām ir plašas darba iespējas.

Matemātika neizlēdz teātri

Arī tiem jauniešiem, kuri izvēlas eksaktu izglītību un profesiju, noteikti ir nepieciešama regulāra deva kultūras, mākslas un lietratūras, jo tā viņi paplašina savus apvāršņus, var rast iedvesmu, jo jau sen ir skaidrs, ka visas nozares un disciplīnas kaut kados slāņos ir saistītas.

Pavisam neierasti domāšanas procesi, ko rosina māksla, kultūra un citas humanitārās disciplīnas, palīdz attīstīties arī eksaktām jomām, jo idejas un atklājumi rodas no visdažādākajiem iespaidiem. Piemēram, valoda ir visur, visās disciplīnās, zinātnē un tehnoloģiju jomā. Tāpat mūsu kultūrvēsturiskā atmiņa un saknes ir pamats visam, ko darām un veidojam.

Pēdējos gados ļoti intensīvi esam atgriezušies pie lietām, kas zīmīgas tieši mūsu tautai, kultūrai, folklorai – zīmēm, rakstiem, dziesmām, formām, materiāliem. Un tas ienāk dizainā, apģērbu ražošanā, interjerā.

Ikviena joma var iedvesmoties un smelties kaut ko no kultūras lauka. Tieši tāpēc tas ir tik vērtīgi, ja esam studējuši, apguvuši un izjutuši šos dziļos un daudzveidīgs kultūras un humanitāros procesus, jo uz šī pamata varam radīt kaut ko unikālu ikvienā nozarē.