Gribi būt laimīgs? Pārbaudi veselību!

Gribi būt laimīgs? Pārbaudi veselību!

Esmu aktīva kultūras dzīves sastāvdaļa: apmeklēju koncertus, izstādes, izrādes, pats arī savu brīvo laiku pavadu, dejojot tautas deju ansamblī. Katra kultūras dzīves nodarbe mani bagātina: apmeklējot koncertus, izstādes un teātra izrādes, es gūstu estētisku baudījumu un bagātinu savu iekšējo pasauli, savukārt, dejojot tautas dejas, es gūstu arī fizisku baudījumu, jo uzturu sevī možu garu un priecīgu noskaņojumu, kad darbā pavadītas saspringtas stundas.

Dejošana pati kā tāda uzlādē ar pozitīvismu, vienalga, vai tās ir tautiskās dejas, vai sarīkojuma dejas. Un pat ir vienalga, cik prasmīgs esi – visu var uztrenēt un pieslīpēt. Tomēr dzīvē esmu pārliecinājies, ka pat līdzsvarojot savu dzīvi gan fiziskā, gan garīgā līmenī, tāpat regulāri ir jāseko līdzi savam veselības stāvoklim, un nevajadzētu domāt, ka tas, ka labi jūties, tik pēc fiziskās slodzītes reizēm ir jūtīgs viens sāns, ir viens vienīgs nieks! Nekas nenotiek tāpat vien.

Tieši šādā veidā pēc viena dejošanas mēģinājuma nokļuvu slimnīcā, jo sākās sāpju lēkme vēdera rajonā. Izrādās, žultspūslis vainīgs, sakrājot tur akmeņus, taču pats interesantākais ir tas, ka pirms tam man tika veikta veselības pārbaude, akcentu liekot uz citu orgānu, kur, protams, nekas netika konstatēts. Tātad atliek viens secinājums – ja kaut ko dari, tad veselības pārbaude ir jāveic kompleksi, nevis kaut kam vienam.

No slimnīcas gan esmu laukā, tomēr līdz brīdim, kamēr sagaidīšu savu vietu operāciju rindā, man ir liegta fiziskā slodze, kas nozīmē, ka savu fizisko labsajūtu dejošanā es šobrīd esmu atlicis uz nenoteiktu laiku. Un ziniet, ir sajūta, ka dzīvē kaut kā pietrūkst. Ir zudis zināms līdzsvars starp fizisko un garīgo slodzi, jo bez intensīvās darba dienas birojā un pasākumu apmeklēšanas man pietrūkst iespēja nodarbināt sevi kultūras jomā fiziski. Vislabākā iespēja, man šķiet, bija deja, taču kā jau teicu – uz nenoteiktu laiku tas ir liegts.

Te nu mans secinājums, ja tiešām gribat būt laimīgs, tad noteikti regulāri jāveic veselības pārbaude, pat pie niecīgākajām pazīmēm, ko tavs ķermenis tev pauž. Mums ir pierasts uz sīkumiem nereaģēt, tomēr tā nav pareizi. Labāk lieku reizi ir satraukties, nevis attapties tad, kad palīdzēt spēj vairs tikai ķirurga skalpelis, un arī tas ir gandrīz vai labākajā gadījumā. Mums pilni mediji ar ārstu sacelto vētru, ka Latvijā slimības mēdz ielaist, jo cilvēkiem nav labas piekļuves pie speciālistiem. Garas rindas vai arī ārsta konsultācija maksā dārgi, kas nav normāli, ja dzīvo un kārtīgi maksā nodokļus.

Tagad man atliek vien apmeklēt tos koncertus, kuros uzstājas mans tautas deju kolektīvs, un savējos atbalstīt ar vārdiem un aplausiem, kaut gan patiesībā labprātāk atrastos uz skatuves. Jāsaka godīgi, ka nedaudz arī baidos, jo saka, ka cilvēks ātri pierod pie mazkustīga dzīves veida. Ja esi aktīvs kultūras dzīves dalībnieks, darbojoties tajā arī pats, tad apmeklēt citus pasākumus šķiet pat dabiski, tomēr deju pārtraukums var radīt izmaiņas arī citu pasākumu apmeklējumā. Tomēr kamēr līdz tam vēl neesmu nokļuvis, es iešu un atbalstīšu mūsējos, jo kultūrai ir jādzīvo.