Izdegšanas sindroms pazīstams daudziem

Izdegšanas sindroms pazīstams daudziem

Darbs, nauda, panākumi, karjera, slava — mērķi, uz kuriem visas savas kārtis ir likuši ļoti daudzi cilvēki. Tas temps un enerģija, ar kādu viņi virzās uz šiem mērķiem, liek ātri vien sastapties ar tādu lietu kā izdegšanas sindroms. Ar to sastopas gan uzņēmēji, gan biroju darbinieki, gan radošu profesiju pārstāvji. Šīs problēmas definēšana, atzīšana un strukturēta ārstēšana ir izveidojusies tikai pēdējos gados, kad saslimšanu skaits pieaudzis.

To veicina globalizācija, konkurence darba tirgū, cīņa par labāku dzīvi, sociālā spriedze.

Kas īsti ir izdegšanas sindroms?

Izdegšanas sindroms izveidojas daudzu faktoru ietekmē, kas ilgāku laiku iedarbojas uz cilvēku. Tas ir ilgstošs stress, spriedze darbā, atbalsta trūkums, pārāk liela darba slodze, ķermeņa vajadzību ignorēšana. Patiesībā cilvēka ķermenis visu laiku strādā trauksmes režīmā, nevar atslābt un kvalitatīvi atpūsties, izvairīties no kairinājumiem.

Bet trauksmes režīmā var savas darba spējas palielināt pat divas vai vairāk reizes. Un darba devējiem tas ir izdevīgi, darbiniekiem pakāpeniski tiek palielināta slodze. Un pēc kāda laika sekas tam ir stabils izsīkuma posms, kas izpaužas kā hroniska slimoša, miega traucējumi, rodas apātija, grūtības koncentrēties, nespēja izturēt emocionālu un fizisku slodzi, nomākts garastāvoklis un arī ievērojams darba apjoma un kvalitātes kritums. Un parasti paši sindroma skartie situāciju noliedz, neatzīst, ka viņiem ir problēma.

Speciālisti norāda, ka izdegšanas sindroms ir sarežģīts psihofizioloģisks stāvoklis. Tā pamatā ir trauksmes, ko veido gan psiholoģisks, gan emocionāls, gan fizisks izsīkums.

Visbiežāk šādai problēmai ir pakļauti cilvēki, kuri darbs ir citiem uz delnas, viņi ir publiskas personas, viņiem ir ne tikai priekšniecības, bet arī sabiedrības spiediens, arī tieksme uz perfekcionismu, nespēja pateikt “Nē!”. Tāpat arī radošu profesiju cilvēki un tie, kuri strādā ikdienā ar cilvēkiem, ir citiem palīdzošā un apkalpojošā pozīcijā. Tad nepārtraukti vajadzīgs izmantot diplomātiju, censties otram izdabāt, apspiest savas emocijas, lai gan varam nepiekrist, būt dusmīgi un aizvainoti. Bieži nākas savu rūgtumu norīt un turpināt smaidīt.

Kā labot situāciju?

zilonisKādi tad ir galvenie padomi, kā cīnīties ar šo problēmu, kā neielaist savā dzīvē? Smagos un ilgstošos gadījumos var palīdzēt tikai ārsti un psihologi, bet sākuma posmā daudz kas ir pašu rokās.

  • Darba un atpūtas sabalansēšana. Tā ir tipiskākā kļūda, ko pieļauj cilvēki, jo ļauj darbam palēnām atņemt viņiem brīvdienas, vakara mieru, laiku kopā ar ģimeni. Pamazām ir pazudusi spēja kvalitatīvi atpūsties ne tikai emocionālā, bet arī fiziskā līmenī. Ja darbs vairāk paiet birojā pie datora, tad garās stundas vienveidīgā pozā rada problēmas mugurai, kājām, sāk sāpēt galva, acis.

Vajadzētu plānot savu brīvo laiku tāpat, kā tiek plānoti darbi. Ja kalendārā ierakstīts, ka tagad man ir stunda sev, pastaigai, miegam vai paredzēta masāža, tad tas arī jārealizē. Masāža vispār ir ļoti noderīgs veids, kā atslābināties, mazināt ķermenī saspringumu, pat uzlabot miegu, mazināt galvas un muguras sāpes. Regulāra masāža var būt tas viens no glābšanas riņķiem, kas ļauj palikt kontaktā ar savu ķermeni, tā vajadzībām, arī veltīt laiku savām domām tajā laikā. Masāža Rīgā un arī reģionu pilsētās parasti ir viegli pieejams pakalpojums, tāpēc to noteikti vajadzētu izmantot.

Praktizēt apzinātību. Par apzinātību tagad sāk runāt arvien vairāk. Tā ir koncentrēšanās uz pašreizējo mirkli, savam sajūtām tajā, būšanā tagadnē, nevis pagātnē vai nākotnē. Daudzas lietas jau savā ikdienā darām autopilotā. Tas arī zināmā mērā veicina trulumu un vienaldzību pret visu. Apzinātību vajadzētu īpaši praktizēt saskarsmē ar cilvēkiem, būt kopā šeit un tagad, pilnībā veltīt sevi mirklim ar šo cilvēku. Tas ievērojami var uzlabot sociālo un atbalsta funkciju, nezaudēt tuvas un jēgpilnas attiecības.