Vai vispār varam atļauties baudīt kultūru?

Vai vispār varam atļauties baudīt kultūru?

Zināma deva kultūras būtu jāpatērē katram cilvēkam, jo tas viņu attīsta, liek domāt, atpūsties, dažādot savu laika pavadīšanu. Tā ir viena no inteliģenta cilvēka dzīves pazīmēm. Un skaidrs, ka šāda vēlme arī lielākajai daļai cilvēku ir, bet kā ir ar tās realizāciju? Vai vienmēr varam baudīt tik daudz kultūras, cik gribētu?

Vismaz man tas neizdodas. Un pamatā tas ir ekonomisku apsvērumu dēļ. Ienākumu un izdevumu balanss ir tik trausls, ka stabilas pozīcijas, kas regulāri tiek novirzīta kultūras aktivitātēm, mūsu ģimenē nemaz nav. Ir daudz saimniecisko izdevumus, divi strauji augoši bērnudārznieki ar nemitīgām vajadzībām, mājoklis, kurš prasa lielāko daļu izdevumu.

Vēl jāuztur auto, jo bez tā ikdienā vienkārši nav iespējama. Un automašīna naudu gan prasa ar apskaužamu regularitāti. Te jāmaina riepas, te jāpērk auto detaļas.

Tie visi ir neatliekami izdevumi, kas ir svarīgāki par atpūtu un izklaidēm.

Pasākumu biļete nav tās lētākās

Un te arī jāsaka, ka pēdējās desmitgadēs pasākumu cenas tiešām ir augušas. Lai apmeklētu divatā teātra izsrādi, jārēķinās vismaz ar četrdesmit eiro. Lai divatā aizietu uz labu koncertu, vismaz ar piecdesmit. Tā mūsdienu vidusmēra cilvēkam ir ļoti liela naudas summa. Tāpēc es uz tādiem maksas pasākumiem eju reti. Meklēju iespējas, kas ir bez maksas. Nav jau tā, ka tādu nebūtu, tikai tad vajadzīga rūpīga plānošana, jāseko līdzi informācijai. Un ne vienmēr bez maksas būs pieejams tas, kas tieši interesē.

Kultūras pasākumi bez maksas

Laba bezmakas pasākumu programma parasti ir uz dažādiem svētkiem, kad izklaides apmaksā pašvaldības, uzdāvinot saviem iedzīvotājiem koncertus, izstādes un citus pasākumus bez maksas. Ja vispār nav iespējas izrauties no mājām, tad šad tad kaut ko labu var ieraudzīt arī TV ekrānā, jo tiek translēti pasākumi. Tos pašus dziesmu un deju svētkus translē, pēc tam arī atkārto koncertus.

Grāmatas no bibliotēkas

bibliotēkaMan pie kultūras segmenta pavisam noteikti pieder arī grāmatas. Sekoju līdzi tam, kas jauns pašmāju oriģinālliteratūrā, kādas ir pasaules vēsmas. Bet atļauties pirkt jaunās grāmatas varu ļoti reti. Varbūt pāris grāmatas gadā. Pārējo visu meklēju bibliotēkā. Viena laba grāmata maksā vismas piecpadsmit eiro un uz augšu. Protams, ka man labāk patiktu, ja grāmata pēc izlasīšanas paliktu manā plauktā, bet bibliotēka vienalga ir labs risinājums.

Kultūra kā greznība?

No vienas puses, redzot ekonomiskās tendences un arī sabiedrisko noskaņojumu, jāsaka, ka cilvēki arvien mazāk atļaujas tā regulāri un stabilas summas atvēlēt kultūrai. Citi pakalpojumi un preces sadārdzinās, cilvēkiem izdevumu ir vairāk, tāpēc nākas samazināt apjomu citiem tēriņiem, kas nav obligāti. Un kultūra jau ir paša izvēle, nevis pamatvajadzība. Protams, ka to var uzskatīt par barību dvēselei, bet galu galā no tās trūkuma vēders nerūc, kā tas būtu, ja noņemtu tēriņus par pārtiku.

Tāpēc savā ziņā var uzskatīt, ka labi kultūras pasākumi šodien tiešām ir greznība, ko var atļauties tikai neliela sabiedrības daļa.

Vieglāk ir jaunajiem cilvēkiem, kuri ir vieni, jo viņiem vēl maz pienākumu un tēriņu, salīdzinot ar ģimenēm, kurām parasti jau ir vairāki bērni, kredīts par dzīvokli, nebeidzamas vajadzības, kurām tā jau nepietiek naudas. Ja vēl nedzīvo galvaspilsētā, tad aizbraukt kaut kur kopā ar bērniem, visiem nopirkt biļetes var sanākt tiešām padārgi. Tāpēc sapņi par kultūras pasākumiem bieži vien paliek nepiepildīti.