Kā iekārtot izstādi?

Kā iekārtot izstādi?

Viens no veidiem, kā ērti un sev vēlamās devās var izbaudīt mākslu, ir apmeklēt dažādas izstādes. Tad var izvēlēties to tematiku un māksliniekus, kas pašam šķiet saistoši. Mākslinieki veido gan ceļojošas izstādes, gan arī ierīko pastāvīgas ekspozīcijas. Un katram interesentam tad ir iespēja apskatīties, izdomāt, apdomāt un novērtēt, jo neviens jau nesteidzina. Stāvi pie viena mākslas darba kaut vai visu dienu.

Bet tiem, kuri rīko izstādes, atkal ir jādomā, kā piesaistīt vairāk statītāju, kā panākt, ka mākslas darbus saprot un ierauga pareizi, sajūt un nolasa īsto vēstījumu.

Lai gan šķiet, ka izstādes ierīkošana nav nekas nopietns, tomēr tas ir atbildīgs un nebūt ne viegls darbs.

Izstāde kā stāsts

Katra izstāde un mākslinieka vai kolektīva darbu kolekcija ir savā ziņā kā stāsts. Veidojot izstādes koncepciju, ir jāapzinās šis stāsts, jo tad būs daudz vieglāk to arī aiznest pie skatītājiem, salikt īstos akcentus, kas radīs vēlamo noskaņu. Stāstam ir jābūt. Katrs darbs taču kaut ko pasaka. Un tas viss jāprot salikt kādā secīgā kompozīcijā. Daudz atkarīgs no tā, kāda stila mākslas darbi tiek izstādīti, jo katrs materiāls un forma savā ziņā arī diktē kaut kādus noteikumus. Izsādes veidotājam tas ir jāsajūt.

Bieži vien mākslinieki tikai paši iekārto savas izstādes, neuzticot to citiem, jo zina, ka citam nevarēs izskaidrot savu domu gājienu tik labi, lai viņa ideja tiktu pilnībā pareizi uztverta.

Labāk mazāk nekā vairāk

Izstāžu sakarā vienmēr labāk ir mazāk nekā vairāk. Ja mākslas darbi viens otram nāk virsū, aizēno cits citu, tad galu galā pa īstam nevar sajust nevienu no tiem. Apkārt katram darbam vajadzīga brīva un neitrāla telpa, kurā darbam atstaroties, reflektēt. Tā ir brīva telpa, kurā skatītājs var domāt par šo darbu, savienot to ar savu pieredzi, asociācijām. Parasti māksliniekiem darbu ir vairāk, nekā var izstāde izlikt. Un nav viegli izlemt, kurš darbs paliks neizlikts izstādē.

Noteicošais galavārds noteikti ir pašam darbu autoram, tomēr reizēm ļoti noderīgs var būt pavisam svaigs skats no malas. Tā var gūt jaunas un noderīgas idejas.

Apdzīvot telpu

Izstādes plānošanā un koncepcijas izveidē jāņem vēra ne tika mākslas darbu specifika, bet arī nosacījumi, ko diktē pati telpa un izstādes vieta. Tas var būt pamats unikālai koncepcijai. Vienādu izstāžu zāļu jau nav. Un tagad arī ievērojami paplašinājies māksas telpas jēdziens, Tāpēc izstādes varam redzēt arī daudzās netipiskās vietās, kas primāri nav saistītas ar mākslu. Gaismas daudzums, telpu tonalitāte, plašums un citi elementi ir jāieliek kopīgā saspēlē ar mākslas darbiem. Tie jāizveieto tā, lai būtu labi uzskatāmi. Lai gūtu vajadzīgo efektu un izvietojumu, var papildus izmantot kādus elemntus. Te var būt galdi, stiprinājumi, podesti, prožektori, kādas multimediju iespējas. Galdi ir pateicīgs materiāls, jo ir ātri un viegli pārvietojami. Galdi arī var tikt nomaskēti tā, kā izstādes koncepcijā ir nepieciešams.

Jo pilnīgāk izmanto izstādei atvēlēto telpu un tās īpašības, jo labāku efektu varēs sniegt izstāde. Skatītājiem vienmēr ir patīkami redzēt, ka ir ieguldīts darbs, ir ideja, ir pārdomāts koncepts. Māksla ir tā vērta, lai to arī atbildīgi un pareizi pasniegtu. Un ne vienmēr izstāde katram skatītājam patīk, bet tā liek domāt, parāda kaut ko savādāku. Un Latvija šajā ziņā kļūst arvien bagātāka, jo jaunu un talantīgu mākslinieku netrūkst.