Aktīvā atpūta un traumas — diezgan liela iespējamība

Aktīvā atpūta un traumas — diezgan liela iespējamība

Vasara mūs ir pārsteigusi ar diezgan cerīgu pēdējo cēlienu, jo šajās nedēļās tomēr ir nedaudz izdevies sajust siltumu, atpūsties pie jūras un citviet, kā arī izbaudīt aktīvo atpūtu. Cieņā ir dažādas spēles ar bumbu, batuti, laivošana, pārgājieni un citas aktīvas nodarbes, kas ļauj izkustināt ķermeni un arī uzkrāt pozitīvu enerģiju nākamajam garajam darba cēlienam.

Bet tur, kur ir aktīvas nodarbes dabā, sportošana, jārēķinās, ka var gadīties traumas. It īpaši, ja klāt ir neapdomība, pārgalvība un alkohols. Tāpat riska grupa ir bērni un jaunieši, kas daudz sliktāk izprot to, kurā brīdī viņu aktivitātes robežojas ar bīstamu nodarbi.

No pludmales uz slimnīcu

Lai samazinātu visus iespējamos traumu riskus, katrā aktīvajā nodarbē vajadzētu izmantot atbilstošu aprīkojumu un arī tērpu, aizsargekipējumu. Tāpat ir jāpārliecinās, ka prasmes ir pietiekamas, lai netiktu gūtas traumas. Ja par to nav pārliecības, tad labāk darboties kopā ar treneri vai kādu zinošu cilvēku. Bērnus un jauniešus noteikti jebkurā gadījumā nevar atstāt bez uzraudzības.

Kā jau katru gadu arī šogad ārsti no BKUS skaļi runā par to, cik nepiedodami daudz bērnu katru dienu tiek ievesti slimnīcā ar traumām, kas gūtas atpūtas laikā. Te pie vainas ir vecāku bezatbildība, arī bērnu un jauniešu pārgalvība. Katru dienu kāds no pludmales vai citas atpūtas vietas mēro ceļu ne uz mājām, bet gan uz slimnīcu.

Gūta trauma — ko darīt?

Tomēr par 100% no visam bīstamajām situācijām nevar izvairīties. Nav pat ļoti aktīvi jāsporto, la gūtu traumu, var arī pa trepēm nokrist vai paslīdēt uz laipas. Ko darīt brīdī, kad trauma gūta? Kā būtu jārīkojas?

  • Novērtēt situāciju — tas būtu pirmais, kas jāizdara. Vai cietušais ir pie samaņas, vai ir asiņosana, vai dzīvībai draud briesmas? Ja tā ir, tad ir nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība, paralēli cenšoties sniegt pirmo palīdzību atbilstoši visiem priekšrakstiem.
  • Ārsta konsultācija — tas ir tas, kas nepieciešams arī tajos gadījumos, kas sākotnēji neizskatās dzīvību apdraudoši. Ja sitienu saņēmis bērns, tad neatkarīgi no tā, ka viņš jūtas labi, vienalga vajadzētu viņu vest uz slimnīcu, kur ambulatori tad veiks pārbaudes, lai izslēgtu iespējamību, ka ir kāda nepamanīta trauma. Galvas sasituma gadījumā visbiežāk tiek veikta datortomogrāfija jeb kompjūtertomogrāfija, lai izslēgtu visus riskus.

Ja ir kāda vaļēja brūce, tad pašu spēkiem jācenšas apturēt asiņosanu ar to, kas pie rokas. Tas var būt auduma gabals un līmlenta. Līmlenta noder arī, lai lūzuma gadījumā nofiksētu kaulu, pieliekot kaut ko taisnu un stingru, kam tiek aptīta līmlenta. Bet vispār jau vajadzētu tuvumā turēt pirmās palīdzības aptieciņu.