Kā Latvijā ir ar braukšanas kultūru?

Kā Latvijā ir ar braukšanas kultūru?

Ikviens satiksmes dalībnieks varētu no savām pozīcijām novērtēt to, kāda, viņaprāt, ir braukšanas kultūra mūsu valstī. Lai gan kopumā situāciju varētu vērtēt kā tādu, kas ir samērā tālu no pilnības, tomēr būtiski ir tas, ka pozitīvas pārmaiņas notiek. Lai gan tas ir lēns process, autovadītāji, gājēji, riteņbraucēji kļūst gan atbildīgāki, gan uzmanīgāki, gan vienkārši cilvēcīgāki un laipnāki savstarpējā komunikācijā un attiecībās uz ceļa.

Tomēr jāatceras, ka katrā medus mucā ir pa darvas pilienam. Tāpat vienmēr būs tādi ceļu satiksmes dalībnieki, kuri neuzskatīs par nepieciešamu ievērot kaut niecīgākos labas braukšanas kultūras noteikumus, jo viņi taču ir ceļa karaļi!

Kas pie tā vainīgs, ka iedzīvotāji nespēj saprast, ka kultūra uz ceļa ir visu labā, ka tā ir elementāra pieklājība. Un satiksmes noteikumu ievērošanai nevajadzētu būt labas gribas žestam, bet gan normai, kas vispār nav apspriežama. 

Situācija no personīgās pieredzes: pie gājēju pārejas, kas ir tieši pretī bērnudārza vārtiem, apstājas labi ja katra piektā automašīna. Un arī ātrumu šajā vietā samazina reti kurš, pat vēl atļaujas pārsniegt pilsētā atļautos 50 kilometrus stundā. Un šāda attieksme raksturo to, kā vispār attiecamies pret drošību uz ceļa, ja tā var atļauties rīkoties pat bērnudārza priekšā.

Kas tad ir slikta braukšanas kultūra?

  • Pagrieziena signāla nerādīšana
  • Nepārtrauktās līnijas šķērsošana
  • Manevra veikšana jau tad, kad tikko iededzies aizliedzošais signāls
  • Rāvējslēdzēja principa neievērošana
  • Nekorekta stāvvietu izmantošana
  • Gan braucēju, gan gājēju neuzmanīga uzvedība uz gājēju pārejām un krustojumos
  • Atļautā ātruma neievērošana

 

Un šie ir tikai daži no apstākļiem, kas kopumā satiksmei liek kļūt nedrošākai un nekulturālākai. Labākaja gadījumā šādas situācijas beidzas ar izbīli un kādu asāku vārdu apmaiņu starp iesaistītajiem, bet tikpat bieži tas beidzas arī ar mazākiem un nopietnākiem negadījumiem.

Kur sākas braukšanas kultūra? Tai vajadzētu sākties kā vispārējai cieņai pret citiem cilvēkiem, tas ir tas, kas veidoja ģimenē un skolā. Bet tālāk jau savu lomu spēlē arī autoskola, zināšanas un attieksme, ko topošais autovadītājs tajā saņem. Tāpēc vajadzētu rūpīgi izvēlēties autoskolu, ko apmeklēt. Jāizvēlas autoskola ar pieredzi un labu slavu, kā, piemēram, Credoautoprieks, kam ir jau 12 gadu pieredze šajā jomā un labi reitingi, sagatavojot zinošus un atbildīgus satiksmes dalībniekus.