Modes kultūra – zeltains iedegums un meitenes par zēniem

Līdz Viktorijas laikmeta beigām neviena sevi cienoša dāma nespētu paciest iedegumu – brūngana sejas krāsa un nosauļotas rokas liecināja par piederību strādnieku šķirai, norādot, ka cilvēks strādājis fizisku darbu uz lauka. Augstāko aprindu sievietes rūpīgi sargāja savu bālumu un slēpās no saules zem platmalēm un saules sargiem. Viņām rūpēja vien puķu piegāde un smalki pasākumi.

Lasīt vairāk

Iepazīt Latviju — tā vienmēr ir laba doma

Kad cilvēki runā par saviem sapņu ceļojumiem, gandrīz vienmēr ir runa par ārzemēm, kādām populārām pilsētām vai valstīm, kas šobrīd ir biežākie galamērķi. Skaidrs, ka šie ceļojumi būtu lieliski. Bet man vienmēr sapnis bijis garš ceļojums ar auto pa Latviju. Kopā ar savu trako ģimenīti.

Lasīt vairāk

Kultūra – ne tikai uz skatuves

Kultūra ir samērā plašs jēdziens. Tas nenozīmē vien dažādus pasākumus un to, kas notiek mūsu teātros un operās uz skatuves. Kultūra ir arī kas tāds, kas mūsos katrā pašā iekšā – sirdī.

Runas kultūra

Pirmais, ko gribu pieminēt un uzsvērt, ir runas kultūra. Tas ir veids kā mēs izsakām vārdus, kā komunicējam ar līdzcilvēkiem, kolēģiem un studiju biedriem. No mūsu runas kultūras tik daudz kas atkarīgs – tas, kādi cilvēki mums apkārt, kas izvēlas ar mums komunicēt un palikt mūsu sabiedrībā.

Lasīt vairāk

Kā Latvijā ir ar braukšanas kultūru?

Ikviens satiksmes dalībnieks varētu no savām pozīcijām novērtēt to, kāda, viņaprāt, ir braukšanas kultūra mūsu valstī. Lai gan kopumā situāciju varētu vērtēt kā tādu, kas ir samērā tālu no pilnības, tomēr būtiski ir tas, ka pozitīvas pārmaiņas notiek. Lai gan tas ir lēns process, autovadītāji, gājēji, riteņbraucēji kļūst gan atbildīgāki, gan uzmanīgāki, gan vienkārši cilvēcīgāki un laipnāki savstarpējā komunikācijā un attiecībās uz ceļa.

Lasīt vairāk

Latvieši ir kultūras tauta

Mēs dziedam – visi kā viens, arī tie, kas dziedāt, iespējams, neprot tik labi, lai kāptu uz skatuves. Mēs dziedam tautasdziesmas, mēs dziedam radio dzirdētas dziesmas, mēs dziedam dušā un dziedam saviem bērniem, arī vēl nedzimušajiem.

Mēs dejojam – mēs dejojam tautas dejas, jo tādu arī mums ir daudz, mēs dejojam skolā, mēs dejojam zaļumballēs un vienkārši tāpat vien – jo mums patīk!

Lasīt vairāk

Vecie kultūras nami atdzimst

Liela daļa kultūras namu ēku celtas pirms krieti daudziem gadiem, tāpēc laika zobs šīs ēkas paspējis diezgan apskādēt. Kādreiz kultūras nami bija visa pagasta centrs, kurā kūsāja dzīvība — teātris, koncerti, balles, pašdarbnieku aktivitātes un citas lietas. Un tad kādu laiku kultūras nozare bija tāda kā pierāvusies, kultūras mani palika tukšāki un noplukušāki. Bet ēku uzspodrināšanai nepietika līdzekļu. Kultūra vispār ir tā jomā, kura krīzes brīžos vienmēr cieš visvairāk, jo visas citas vajadzības tiek uzskatītas par svarīgākām.
Continue Reading

Lasīt vairāk

Ziemas riepas kā kultūras sastāvdaļa

Jums šķiet gaužām dīvains šāds virsraksts? Tad tikai turpiniet lasīt, jo tālāk sekos pavisam loģisks turpinājums.

Ir laiks mainīt riepas, jau atkal – ziemas riepas steigs nomainīt vasaras, tāpat, kā rudens steidz nomainīt vasaru, kuras, šķiet, šogad mums bija krietni par maz. Visapkārt dzirdu kņadu – ziemas riepas akcijā, kur atrast lētāk, kur dabūt, kur uzlikt.

Lasīt vairāk

Gredzeni un to simboliskā nozīme

Pasaules kultūrā ļoti daudz runāts par gredzeniem un to nozīmi. Ja tagad tos izmantojam kā rotājumu, tad kādreiz tie tikuši izmantoti ar dziļāku jēgu un pievienoto vērtību.

Saderināšanās gredzens norāda, ka persona, kura to nēsā, ir saderinājusies, lai precētos. Tas simbolizē nēsātāja gatavību doties laulībā. Tā ir zīme gan pašiem to nēsātājiem, gan apkārtējai sabiedrībai.

Lasīt vairāk