Author: Mairis

Par uzkodām

dažādas uzkodas

Neviens svētku galds nav iedomājams bez uzkodām. Kā saldas, tā sāļas, tās lieliski papildina ikvienu maltīti, notikumu vai svētkus. Protams, vienam garšo sāļie groziņi vai dārzeņu uzkodas, citi dod priekšroku saldām kūciņām vai saldiem našķiem. Mēs esam pārliecināti, ka ikviens izbaudīs mūsu uzkodu plašo piedāvājumu un spēs atrast kaut ko savai gaumei.

Kanapē

Kanapē ir elegants uzkodu veids, kas apvieno klasiskās vērtības ar neparastām garšu kombinācijām. Mūsu piedāvājumā ir maizītes gan gaļas cienītājiem, gan tiem, kas priekšroku dod zivju ēdienu variācijā. Kanapē uzkodu sarakstā atradīsiet ekskluzīvus garšu salikumus kā baltmaizes kanapē ar ikriem un paipalu oliņu. Turpretī klasiskāko vērtību cienītājiem, noteikti garšos rudzu miltu groziņš ar siera salātiem.

Uzkodas

Mūsu uzkodu klāstā esam iekļāvuši interesantas un tiešām garšīgas kombinācijas. Lavaša uzkodu cienītājiem piedāvājam dažādus pildījumus – ar lasi, krabju nūjiņām, tunci, dārzeņiem un krēmsieru. Piedāvājumā atradīsiet arī dažādus groziņus – gan mini groziņu ar garneļu krēmu, gan kārtainās mīklas groziņu ar garšaugu siera bumbu. Bet uz kārā zoba likt piedāvājam arī klasisku vērtību – speķa rausīti. Zivju cienītājiem uzkodas ar mazsālītu lasi vai siļķi.

Uzkodu plates Protams, ja ciemos gaidīts plašāks viesu pulks, tad uz galda vislabāk iederēsies uzkodu plates. Tiem, kas savu galda klājumu vēlas papildināt ar dažādām uzkodām un saviem viesiem piedāvāt dažādas garšu kombinācijas – vislabāk derēs uzkodu plate, kurā apvienoti dārzeņu rullīši, groziņi ar lasi, vēja kūkas ar siera salātiem, gaļas vai dārzeņu iesmiņi un siers.  Bet tiem, kas vēlas izbaudīt dažādas gaļas garšas variācijas, iesakām Gaļas plati – akniņas bekonā, kotletītes, vistas strēmelītes, kūpināta gaļa un  desiņa, visu atsvaidzinās un garšas buķeti papildinās marinējumi. Bet jūras velšu cienītājiem tieši laikā būs Zivju plate ar siļķīti, groziņiem, lasi, panētām zivju uzkodām un  krabju nūjiņām. Vēl mūsu klāstā atradīsiet klasisko dārzeņu plati ar atsvaidzinošu, pikantu mērcīti, kā arī augļu plati ar sezonālajiem augļiem. Bet pie vīna lieliski garšos siera plate, kura papildināta ar krekeriem vai augļiem.

Kādas bija rotaslietas senajā ēģiptē?

senā ēģiptiete ar skaistu galvas rotu

Rotaslietas ir daudz vairāk nekā tikai estētikas jautājums. Izvēloties noteiktu veidu rotaslietas, tiek sniegti paziņojumi par savu bagātību, sociālo statusu vai reliģisko pārliecību. . Tā caurauž visas dzīves jomas un ietekmē valsts varu, politiku, zinātni, priekšstatus par pasauli un cilvēku ikdienu. Cilvēkiem ir tendence izskaidrot savus pasaulīgos panākumus kā dievu atlīdzību izpatīkot tiem. Skaistumā ir vairāk nepareiza, nekā pareiza. Ēģiptē skaistums tika izmantots gan kā labais, gan kā skaistais. Sakarā ar karsto un sauso klimatu lielākā daļa apģērbu bija vienkārši un viegli, tāpēc rotaslietas ļāva parādīt savu bagātību un statusu, kā arī pasargāt sevi no ļaunajiem gariem. Valkājot rotājumus, tas bija veids, kā uzlabot savu pievilcību gan cilvēku, gan dievu acīs. Senie ēģiptieši ļoti novērtēja personīgo rotāšanu, rotaslietas nēsāja gan sievietes, gan vīrieši, kā arī visas sociālās grupas. Parastajiem ēģiptiešiem rotaslietas palīdzēja aizsargāties pret slimībām un sliktu laimi, vai līdzeklis kā pārspēt savu kaimiņu vai iegūt savu mūža mīlestību. Tie nēsāja dažādas rotaslietas – amuletus, kaklarotas, kulonus, rokassprādzes, gredzenus, galvas rotas, potīšu rotas.

Rotaslietas un citus juvelierizstrādājumus meklējiet juvelieizstrādājumu interneta veikalā Gredzentins.lv.

Juvelierizstrādājumos sastopamo motīvu klāstā ietilpa dievu un dieviešu tēli, hieroglifiski simboli, putni, dzīvnieki un kukaiņi. Katram simboliskajam atveidam bija ļoti liela loma seno ēģiptiešu mitoloģijā. Senās Ēģiptes modes tēla pastāvēšanas vēsturē rotaslietas ieņēma galveno vietu tērpa koptēla izteiksmībā, kontrastu principa uzsvēršanā, kārtu hierarhijas apzīmēšanā un nozīmīgo simbolisko atveidu atspoguļošanā. Tieši rotaslietas Senās Ēģiptes modes tēla mākslinieciskajā risinājumā neviļus izvirzīja šo seno civilizāciju par stilistiski savdabīgo tērpa radītāju. Un tad izveidojās tieši tas mistiski suģestējošais un pat vēl līdz galam neizskaidrojamais tēls, kurš vienlaikus radīja pārsteidzošu formas vienkāršības un dekora krāšņuma sintēzi.

Kas visiem būtu jāzina par rinoplastiku?

sieviete, kas apsver domu par rinoplastiku

Rinoplastika mūsdienās ir ļoti populāra operācija, ar kuras palīdzību savu izskatu katru dienu uzlabo tūkstošiem cilvēku. Procedūras rezultāts ir maksimāli efektīvs, tieši tāpēc tam ir pievērsušās tik daudz slavenību un zināmu personu. Taču kas par rinoplastiku būtu jāzina cilvēkiem, kas plāno to veikt?

Nav ideālas deguna formas

Lai arī daudzām sievietēm ir konkrēti skaistuma standarti, pēc kuriem tiekties, nav vienota standarta, kādam ir jāizskatās “perfektam degunam”. Deguns katram cilvēkam ir citādāks, daudziem no mums tieši deguna ir sejas “vizītkarte”, kas padara to īpašu un atmiņā paliekošu. Tieši tāpēc ārsti iesaka veikta operāciju tikai gadījumos, ja degunam ir kāds izteikts vizuālais defekts vai to liek darīt veselības stāvoklis. Deguna formas ir dažādas un katrai formai ir sava “rozīnīte”!

Pēc operācijas ir jāievēro daži ierobežojami

Kā jau pēc katras ķirurģiskās iejaukšanās, arī pēc rinoplastikas ir īpašie piesardzības pasākumi, kuri ir jāievēro. Piemēram, nedrīkst sportot, apmeklēt pirti vai saunu, lietot alkoholu un pārpūlēties. Tāpat jāņem vērā, ka pēc operācijas ir iespējama apgrūtināta elpošana, tūska un zilumi. Tieši tāpēc ir ieteicams savlaicīgi paņemt slimības lapu un ieplānot dažas papildus brīvdienas.

Operācija ir droša

Lai arī daudzus biedē doma par šāda veida operāciju, tomēr var apgalvot, ka mūsdienās rinoplastika ir diezgan droša procedūra. Mūsdienu tehnoloģijas strauji attīstās un šodienas plastiskā ķirurģija ir droša.

Jāizvēlas labs ķirurgs

Šis punkts izriet no iepriekšminētās informācijas. Lai operācija sniedz jums vēlamo rezultātu, ir nepieciešams izvēlēties labu plastisko ķirurgu. Labs ķirurgs ir sertificēts speciālists, kuram aiz muguras ir daudzu gadu pieredzes un simti vai tūkstoši veiktu plastisko operāciju.

Labs ķirurgs uztraucas par katru savu pacientu un rūpīgi izvērtē katru smalku detaļu. Pirms veikt operāciju ir nepieciešams nosvērts pacienta veselības stāvokli, anatomiskas īpatnības un vēlmes. Pieredzējis speciālists neveiks operāciju, par kuras rezultātu nebūs pārliecināts uz 100%.

Ko teikt bērnam pirms zobārsta vizītes?

laimīga pusaudze pēc zobārsta vizītes

Pirmā zobārste vizīte – tas ir satraucošs notikums ne tikai pašam bērnam, bet arī viņa vecākiem. Tieši tāpēc savlaicīgi sagatavojot bērnu šai vizītei, jūs atbrīvosieties sevi no virknes dažādu galvassāpju un padarīsiet šo pasākumu pavisam netraumējošu bērnam.

Pats galvenais, lai sagatavotu bērnu, šai zobārsta vizītei, ir saruna. Lai šī saruna būtu maksimāli produktīva, var pieturēties pie galvenajiem punktiem un ieteikumiem.

Nemelojat bērnam

Daudzi vecāki pirms vizītes saka, ka ārsts tikai paskatīsies un neko sāpīgu nedarīs. Taču ne vienmēr tā ir taisnība. Ja vizītes laikā tomēr atklāsies, ka zobiņš ir jālabo, bērns jutīsies pievilts un viņam būs grūti jums turpmāk uzticēties.

Pastāstiet par procedūras norisi

Vislabākais variants ir detalizēti pastāstīt, kā tieši notiek vizīte pie zobārsta. Pastāstiet, ka apmeklējuma laikā ārsts apskatīs mutes dobumu un nepieciešamības gadījumā veiks arī ārstēšanu. Noteikti ir jāizskaidro, kāpēc zobu ārstēšana ir nepieciešama un kāpēc ielaistas zobu saslimšanas ir tik bīstamas. Piemēram, Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecībā bērniem vispirms izstāsta tālāko notikumu gaitu.

Iemācīt labu mutes dobuma higiēnu

Lai bērns zobārsta vizīti uztvertu kā pašsaprotamu pasākumu, viņam ir jāsaprot, ka zobu higiēnai ir liela nozīme. Vecākiem ir jāseko līdzi, lai katru dienu mājas apstākļos bērns pienācīgi tīra zobus vismaz 3 minūtes divas reizes dienā, izmanto zobu diegu un uzturā nelieti pārlieku lielu saldumu daudzumu. Ja bērns jau no pirmsākumiem saprot šo lietu nepieciešamību, viņam būs arī vieglāk saprast, kāpēc tik svarīgi apmeklēt zobārstu.

Esiet labs piemērs

Bērns piemēru ņem no saviem vecākiem. Pirms bērna zobārsta vizītes, jūs varat viņam pastāstīt, ka pats regulāri apmeklējāt zobārsta kabinetu un rūpējaties par sava mutes dobuma veselību. Ja jūsu bērns redzēs, ka zobu higiēna un ārstēšana ir pašsaprotama lieta, viņš no tā baidīsies mazāk un uztvēra visu procesu mierīgāk.

Ko likt galdā svētkos?

svētku bufetes galds

Mārtiņa galdā lika ceptus kāļus, burkānus un krāsnī ar mizu ceptus kartupeļus, speķa raušus un nesagriestus rupjo kviešu miltu plāceņus un medusraušus. Klāt pie šīm dažādajām maizēm, izņemot medusrausi, ēda biespienu, sviestu un kaņepes.

No pākšaugiem Mārtiņos ēda zirņus, no augļiem – ābolus, bet dzēra medalu – parasto stipri noraudzētu alu, kuram īsi pirms pasniegšanas galdā piejaukts medus.

Latvijā bija labi attīstīta dravniecība, varbūt šodienas saldo ēdienu sākums meklējams mūsu senču dravniecībā.

Zirņi un pupas nozīmēja  – asaras. Jo vairāk apēdīsi, jo mazāk raudāsi.

No otras puses, uzskatīja, ka jo vairāk būs dzimšanas dienas kūka, jo labāka būs veselība.

Latviešiem ir arī raksturīgi dzērieni: alu pazīst jau sen. Senāk izšķīra lielo alu, mazo alu un siltalu. Dzērsi tagad sauc par kvasu, un to gatavoja no sakaltētas maizes un garozām. Patakas – gatavoja no alus atliekām un maizes garozām, saberot kubulā uz salmiem un raudzējot. No bērzu sulas gatavoja ņirvu. Bērzusulu sajauca ar maizes garozām un pāri pārlika pelavas, uzsēja virsu rudzus un novietoja vēsā vietā lai ieskābst, tā ieguva ņirvu, kam bija saldskāba garša. Kuldīgā dzēra bieķēzi– alus ar pienu.

Seniem latviešiem ēdienreizas bija kopīgas pie viena kopīga galda ar saimes tēvu  priekšgalā. No Māras dienas līdz Miķeļiem saimes māte pasniedza ēdienu arī ceturto reizi – launagu.

Raksturīga latviešu uztura īpatnība ir plašais saldo ēdienu sortiments. To gatavo no augļiem un ogām (āboli, zemenes, jāņogas, ērkšķogas, mellenes, dzērvenes u.c.) rabarbariem, ķirbjiem, burkāniem, biezpiena un rupjmaizes.

Latviešu ēdienu pagatavošana svētku dienās galvenokārt bija atkarīga no ticējumiem un parašām.

Kādas sekas atstāja Franču revolūcija

glezna no francu revolucijas laika

Lai arī Eiropas līderi bija lēmuši par vairāku monarhiju un veco robežu atjaunošanu, revolūcija bija izmainījusi gan sabiedrību, gan sistēmu. Revolūcijas pirmā fāze bija ar liberālu ievirzi, mērķi nodrošināt cilvēka un pilsoņa tiesības, izbeigt tirāniju. To panāca ar rakstītiem vārdiem – deklarācijām un likumdošanu. Otrā fāze iestājās drīz pēc pirmās un bija krietni radikālāka, ar mērķi fundamentāli pārveidot franču sabiedrību. To panāca ar rīcību, piemēram, karaļa gāšanu, un likumi tika pieņemti tikai, lai to attaisnotu. Lai gan Napoleons atcēla daudzas no radikālās un liberālās revolūcijas laikā pieņemtajām reformām, idejas par tautas varu, tiesībām uz vārda brīvību un protestiem saglabājās. Ārpus Francijas robežām Napoleona darbība bija iznīcinājusi un pēc tam atjaunojusi valstu robežas, iekustinājusi pārmaiņu procesus, kurus nebija iespējams pilnībā apturēt.

Pateicoties straujajām izmaiņām, kuras Eiropa piedzīvoja vienas paaudzes laikā, sāka iezīmēties modernā valstu sistēma. Pretošanās Napoleona uzspiestajai, svešajai kultūrai un vērtībām iedvesmoja patriotiskas jūtas ieņemto teritoriju iedzīvotājos, un tās būtiski ietekmēja Eiropas tālāko politisko attīstību. Citās Eiropas valstīs izveidojās valdības, kuras ļoti baidījās no revolucionārām idejām un centās tās apspiest savos pavalstniekos, iestājās pret jebkādām reformām. Lielā revolūcija un Napoleona valdīšanas laiks atstāja frančos dziļu pieķeršanos vienlīdzības idejām, pilsoņu tiesībām un brīvībām, kā arī nacionālajam pašlepnumam. Pateicoties tam, ka Francija savu impēriju bija izvērsusi pāri lielai daļai Eiropas, jaunais skatījums uz valsts pārvaldi un pilsoņu tiesībām tiešām bija izplatījies ārpus Francijas robežām. “Brīvība, vienlīdzība un nacionālisms […] tagad bija Eiropas dzīves īstenības pamatakmens.”

Kaut kas jauns – ruļļmateriālu jumta segums

2 jumiķi ceļot mājai jumtu

Pēdējos gados ir parādījies daudz efektīvu jumta seguma ruļļmateriālu, kuru pielīmēšanai pat nav nepieciešams uzklāt speciālu mastiku – tā jau ir uzstrādāta uz ruļļmateriāla virsmas un pielīmēšana notiek, ruļļmateriālu sasildot (uzkausējamie ruļļmateriāli) vai arī noņemot aizsargkārtu un ruļļmateriālu vienkārši piespiežot pie virsmas (pašlīmējošie ruļļmateriāli). Ruļļmateriālu mehāniskās izturības palielināšanai bieži tie ir stiegroti ar stiklšķiedras sietu vai audumu. Šādus ruļļmateriālus var izmantot tādu jumta segumu izveidošanai, kuri ekspluatācijas laikā, iespējams, tiks pakļauti arī nelielām deformācijām. Kaut arī šo jauno, dažādo jumta seguma ruļļmateriālu klāsts ir ļoti plašs, tomēr ļoti daudzi, it sevišķi individuālie būvētāji, priekšroku joprojām dod ruberoīdam kā laika gaitā pārbaudītam, pierastam un relatīvi lētam jumta seguma materiālam. Firma Rukki piedāvā šāda tipa jumtus un rukki jumtu montāža arī pati nav sarežģīta.

No jumta seguma ruļļmateriāliem visbiežāk lieto ruberoīdu – ar mīkstu bitumenu piesūcinātu speciālu kartonu, kas pārklāts ar grūtkūstoša bitumena un pildvielu maisījumu un apkaisīts ar minerālpulveri vai zvīņveida vizlu, kuri palielina ruberoīda izturību un novērš salipšanu ruļļos. Ruberoīda platums rullī ir 100-105 cm, ruļļa laukums – 7,5, 10 vai 15 mz.

Jumta seguma apakšējās kārtas veidošanai bieži lieto pergamīnu, kas ir vieglāks un lētāks par citiem ruļļmateriāliem. Pergamīns ir speciāls papīrs, kas piesūcināts ar mīkstu bitumenu (tam nav ne grūtkūstoša bitumena pārklājuma, ne apkaisījuma). Pergamīna platums rullī parasti arī ir 100-105 cm.
Dēļu klāju ieteicams veidot no divām kārtām, t. i., no nesošā dēļu klāja un aizsargklāja (3.3.1 att.). Nesošo klāju veido no 25 mm bieziem un 120-150 mm platiem antiseptētiem dēļiem, ko pie spārēm pienaglo ar 8-15 cm atstarpēm. Uz nesošā klāja 45° slīpumā no 16-19 mm bieziem un 50-70 mm platiem antiseptētiem dēļiem ierīko aizsargklāju. Aizsargklājam jāņem šauri dēļi, jo tie mazāk grozās, un tie cieši jāpiespiež cits pie cita tā, I. n spraugas starp tiem nepārsniegtu 2 mm. Ja spraugas ir lielākas, tās aizpilda ar koka līstītēm. Ja ruļ|materiālus ieklāj uz betona vai dzelzsbetona virsmas, vajadzības gadījumā ierīko 15-25 mm biezu cementa javas izlīdzinošo kārtu.

Ruļļmateriālus parasti ieklāj ar vienu no trīs paņēmieniem:
• paralēli korei;
• perpendikulāri korei;
• perpendikulāri korei, piestiprinot ar trīsstūrveida latām.

Vairāk izplatītais paņēmiens ir ieklāšana paralēli korei (līdz 15° slīpiem jumtiem citus ieklāšanas paņēmienus vispār nav pieņemts lietot). Sleju pārlaidumam jābūt gan garenvirzienā, gan šķērsvirzienā. Ja jumta slīpums ir lielāks par 2°, pārlaidumam šķērsvirzienā (sleju platuma virzienā) jumta seguma apakšējās kārtās jābūt vismaz 7 cm, virsējā kārtā – 10 cm lielam. Ja jumta slīpums ir mazāks (kas gan nav vēlams), pārlaidumam visās jumta seguma kārtās jābūt vismaz 10 cm lielam. Pārlaidumam ruļļmateriāla sleju garenvirzienā neatkarīgi no jumta slīpuma jābūt vismaz 10 cm lielam. Sadurām divās blakusesošās kārtās garenvirzienā jābūt nobīdītām vismaz par 30 cm. Parasti ruberoīdu un tam līdzīgos ruļļmateriālus pielīmē ar noteikta veida mastiku.

Kāda būtu pasaule, ja vairs tajā nebūtu drukātas grāmatas (2. daļa)

atverta gramata

No vienas puses, ja uz pasaules nebūtu drukāto grāmatu, tad manā istabā atbrīvotos salīdzinoši daudz vietas kaut kam citam, tomēr no otras pues, manuprāt, dzīvē pietrūktu viens no maniem iemīļotākajiem vaļaspriekiem – grāmatu lasīšana pirms miega. Ja nebūtu drukāto grāmatu, tad manas draudzenes mammai, kura jau vairākus gadus strādā grāmatnīcā, nebūtu darba, kurš viņai patīk. Mans brālis neskatītos skaistās un interesantās bilžu enciklopēdijas par kuģiem, bruņiniekiem vai dažādiem savvaļas dzīvniekiem. Par to visu domājot, manī jau rodas skumjas, un mana iedomu pasaule sāk krāsoties pelēcīgās krāsās.

Ja drukātu grāmatu vietā cilvēki lasītu vai pat klausītos interaktīvos ierakstus, tad mums, skolas bērniem un jauniešiem, priekšrocība būtu tā, ka nebūtu uz skolu jānēsā ssalīdzinoši smagās mācību grāmatas, kuras ikdienā mēs izmantojam katru otro mācību stundu. Skolēniem nebūtu jāraizējas par kādu mājās atstātu grāmatu, jo tas būtu gandīz neiespējami – visas grāmatas būtu vienā viedierīcē, kurā būtu viss nepieciešamais. Tādā gadījumā gan būtu jāraizējas par to, vai viedierīce ir paņemta līdzi!

Līdz ar to rodas otrs aspekts, un grāmatas galvenā būtība – radīt lasītājiem vēl nzināmas izjūtas  – iespējams, nemaz nepazustu. Tās stāsti vai informācija joprojām būtu tur, viedierīcē, gluži tāda pati kā drukātā grāmatā. Tā vēljoprojām spētu iedvemot, aizkustināt un ieinteresēt cilvēkus, gluži kā drukāta grāmata. Un tomēr mana pasaule nav iedomājama bez drukātām grāmatām! Padomājot par to, ka varētu izzust viss, kas šobrīd manā dzīvē saistās ar drukāto grāmatu pasauli, man paniek nedaudz skumji, jo grāmatu pārspriešana ar draugiem arī ir kāda būtiska un neatņemama manas dzīves sastāvdaļa.

Kāda būtu pasaule, ja vairs tajā nebūtu drukātas grāmatas (1. daļa)

grāmatu plaukts ar grāmatām

Grāmatām mūsdienu cilvēku dzīvē ir liela nozīme. Tās gan iedvesmo, gan pamāca, gan izklaidē, gan uzrunā katru no mums. Grāmatas skolas dzīvē papildina mūsu vārdu krājumu, kā arī sarežģītos dzīves gadījumos ievieš cerību un ticību mīlestībai, laimei, brīnumiem un pat maģijai.

Burtu zinības cilvēki jau sāk apgūt salīdzinoši agrā vecumā ar dažādu spēļu un rotaļu palīdzību. Arī es atceros, cik jautri un izklaidējoši bija meklēt un atpazīt “savu” burtiņu – to burtu, ar kuru sākas mans vārds. Pēc tam tika apgūti visu ģimenes locekļu vārdu pirmie burti. Un tas bija tik aizraujoši! Manā grāmatu skapī vēl joprojām atrodas manas pirmās grāmatiņas – ar cietiem vākiem un krāsainām bildēm. Es atceros to brīnišķīgo sajūtu, kad vecāki katros Ziemassvētkos kā dāvanu mums ar brāli pasniedz grāmatu. Es vienmēr izbaudu jauno grāmatu smaržu, trauslo lapu sajūtu rokās un burvīgo mierpilnības sajūtu, lasot grāmatas. Un tad es brīžiem aizdomājos par to, kāda diez būtu dzīve, ja tā vietā, lai dāvinātu grāmatas, mūsu vecāki mūs iepazīstinātu ar telefonu, planšeti vai datoru, un parādītu mobilo aplikāciju, kurā var lasīt?

Protams, mums tas liktos pieņemami jo mēs nemaz nezinātu, ka tādas drukātas grāmatas eksistē. Mēs nepazītu to smaržu, lappušu vieglumu, pašas grāmatas un cite grāmatvāku smagumu, nepazītu to iemidzinošo, tomēr satraucošo sajūtu vakarā pirms gulētiešanas – mēs visi zinām, ka telefoni un citas viedierīces izstaro kaitīgus starojumus cilvēka acīm, nervu sistēmai. Tomēr arī visām šīm nepatīkamajām lietām ir savas priekšrocības.

Grāmatveža darbs uzņēmumā

viena no uzņēmuma grāmatvedēm

Mana profesija ir grāmatvedis. Grāmatveža, ekonomista vai finanšu darbinieka darbs ir pilns spriedzes, kas ir saistīts ar nepieciešamību apstrādāt milzīgu informācijas apjomu un lielu atbildības līmeni. Grāmatvedis visu laiku atrodas it kā starp divām ugunīm – tās ir vadītāja prasības, nepārtrauktie grozījumi normatīvajos dokumentos, VID prasības un pārbaudes, un personīgā, ģimenes dzīve. Šādos apstākļos ir ļoti grūti uzturēt labvēlīgo atmosfēru, draudzīgas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un pie tam, turpināt efektīvi strādāt.

Es strādāju kompānijā, kas ir viena no lielākajiem farmaceitiskajiem sabiedrībām Latvijā. Darba apstākļi ir ļoti labi, telpas ir labi izremontētās, jauna tehnika un jaunas tehnoloģijas tik sekmē darbam, un labām noskaņojumam. Grāmatvedības nodaļā strādā 17 grāmatveži, katrām ir savs iecirknis, un visi ir savstarpēji saistīti. Ja viens cilvēks nav izpildījis laicīgi savu darbu, tad jau nākamais nevar pārbaudīt savas darbības pareizību, un trešajām nav ko darīt, tāpēc bieži uzrodas strīdu situācijas. Piemēram, man bija uzdevums noturēt nodokļu konsultāciju vienam no mūs partneriem, bet mana kolēģa nevīšības dēļ konsultācija nevarēja notikt.

Grāmatveža profesija ir emocionāli grūta, jo mēs vienmēr baidāmies kļūdīties, nepaspēt laicīgi izpildīt darbu, nepaspēt izlasīt jaunus normatīvus aktus un likumus, – slodze ir milzīga, bet laika vienmēr pietrūkst. Grāmatveža darbs, tas ir tūkstošiem lapu – pavadzīmes, orderi, pārvietošanas dokumenti, līgumi, avansa orderi, kreditori un debitori, utt., ko jāievada datora, jāpārbauda, jāsataisa analīzi, vai atskaiti. Un, ka zināms, katrs cilvēks ir personība ar savām zināšanām, iemaņām, pieredzi, un savu tempu paveikt noteikto darbu. Vienu reiz , mūsu vadība uzdeva mums veikt darba hronometrāžu. Pilno mēnesi mums vajadzēja rakstīt ko mēs darām un cik tas mums aizņem laika. Pirms aizejot mājās bija jāuzraksta cik dokumentus mēs esam apstrādājušas, ja bija grūtības vajadzēja uzrakstīt dēļ kā tu nevarēji izpildīt savu darbu. Un protam katram bija savs viedoklis, darbinieces, kuras jau ir nostrādājušas krietnu laiku bija neapmierinātas ar šādiem jaunumiem. Dažas pat sāka raudat, jo to uzsvēra, ka aizvainojumu. Citi bija priecīgi, jo, ka teica mūsu vadība ar to viņi grib paskatīties, kurš cilvēks ir pārslogot, bet kurām vajadzētu vēl pievienot kādu darbiņu. Tad nākotne mēs varētu veikt darba izmaiņas un dažiem atvieglotu darbu. Citi kolēģi sāka smieties, un teica, ka tas nav iespējam visu sarēķināt un pierakstīt, ka tas tik ir bezjēdzīga laika tērēšana.