Author: Mairis

Anglijas vēsture 1642.-1647. gads (2. daļa)

Uzbrukdams Eseksam, karalis bija piegājis tuvu galvaspilsētai, lai gan viņam neizdevās ieņemt Londonu, viņš vismaz ierīkoja ziemas mitekļus tās tuvumā, Oksfordā 1642. gadā. Šai brīdī ieradās ķēniņiene no Holandes ar pastiprinājumiem un naudas subsīdijām. Pēc tam karalis ieņēma Bristoli, toreizējās Anglijas otro pilsētu. Viss tas iedarbojās uz londoniešiem: pacēlās balsis par to, lai samierinātos ar karali.

Parlaments ir spiests reorganizēt armiju, kas zaudējusi vairākas kaujas, un iecelt par tās vadoņiem karavīrus, nevis parlamenta locekļus. Demokrātu lēģerī ņem virsroku galējie radikāņi t.s. independenti, demokrātijas fanātiķi, kas sludina visu kārtu līdzību, un noliedz garīdznieku vajadzību.

Par independentu vadoni paliek Olivers Kromvels, cilvēks, kam dota dzelzs enerģija, tēraudcieta griba un ģeniālas valstsvīra dāvanas. Viņš kļūst par independentu galvu, salasa Austrum-Anglijā 1000 brašus brīvzemnieku jaunekļus, saformē no tiem jātnieku pulku, ieved viņu starpā dzelzs disciplīnu un metas cīņā. Kromvela jātnieki gūst tādus panākumus, ka viņu pulkvedis drīz iegūst ģenerāļa godu.

Parlamenta piekritēju vairāk nāk visa Ziemeļ-Anglija. Independenti uzskata sevi par Dieva izredzētiem. Fanātisms un stingrā disciplīna padara armiju par ļoti bīstamu pretinieci. Viņi noraida visus kompromisus un nepazīst žēlastības pret pretiniekiem. 1645. g. Kromvels izcīna lielu uzvaru pār karaļa kara pulkiem un uzvarētāja rokās krīt dokumentāriski pierādījumi, ka karalis gribējis aicināt uz Angliju cīņai pret viņa pavalsniekiem ārzemnieku kara pulkus. t.i. izdarījis valsts nodevību.

Čārlzs I lūko izlauzties uz ziemeļiem, lai savienotos ar skotu rojālistiem, bet parlamenta karapulki tam aizkrusto ceļu un piespiež atkāpties uz Oksfordu, īru palīdzība nenāk, un karalis ir spiests atdoties skotu puritāņu armijas rokās.

Parlaments, piedāvā mieru, ja karalis apsolīsies neaizstāvēt anglikāņu bīskapus un atteiksies uz 20 gadiem no milicijas virsvadoņa tiesībām. Karalis atsakās to darīt, un skoti viņu izdod Anglijas parlamentam, kas patlaban sanācis naidā ar savu armiju, nespēdams tai izmaksāt algas, parlaments nevēlas uzlikt jaunus nodokļus, lai gūtu līdzekļus algu izmaksai, jo baidās zaudēt tautas simpātijas. Parlamentu reizē māc bailes, ka armija var pati uz savu roku izlīgt ar Čārlzu. Parlamenta partijas starpā jau sen sākušās nesaskaņas, un prezbiteriāņiem ir nesaskaņas ar independentiem, pie kuriem pieder Kromvels un armijas vairākums. Parlaments izraida no sava vidus independentu deputātus, kas bēg pie kareivjiem un armija sāk atklāti žēloties, ka parlamenta majoritātes vadoņi esot kara vīriem naidīgi.

Armija maršē, un Londonu un parlamenta vairākuma vadoņi bēg uz kontinentu. Parlamenta iespaids valstī tomēr ir tik liels, ka independenti meklē sev sabiedrotos un uzsāk sarunas ar karali. Kromvels piedāvā karalim mieru uz sekojošiem noteikumiem. Parlamentam jāsanāk ik pēc 2 gadiem, ministri jāizraugās karalim ar parlamenta piekrišanu un ticības strīdu izbeigšanas dēļ jāpasludina ticības brīvība.

Čārlzs I joprojām turas pie savas vecās politikas: atklāti izliekas par independentu draugu, bet slepeni cenšas pret viņiem intriģēt un sauc uz jaunu cīņu savus sabiedrotos. Uz ārzemēm izceļojošie rojālisti sāk atgriezties atpakaļ, sākas karaļu piekritēju dumpis, skoti atkal iebrūk Ziemeļ-Anglijā.

Pilsoņu karā pirmo reizi parādījās vienveidīgs apģērbs, kamēr agrāk kareivji ģērbās raibi, kā iznāca, un no pretinieka atšķīrās ar kaut kādu zīmi, piemēram, baltu rokas saiti vai arī ar zaļu zaru u.t.t. Hempdenieši visi bija tērpušies zaļos svārkos, vēlāk Kromvela armijas kareivju apģērbs bija sarkanā krāsā.

Anglijas vēsture (1642.-1647. gads)

Anglijā sākas pilsoņu karš starp rojālistiem un parlamenta piekritējiem – demokrātiskajiem puritāņiem, kurus viņu īsi apcirpto matu dēļ to pretinieki dēvē par „apaļgalvjiem”. Parlamentu armiju komandē Roberts Esekss, bet viņa karavīriem sākumā trūkst vajadzīgā kaujas spara un izturības. Karalis Čārlzs I izvēlas par savu atbalsta punktu Oksfordu, parlaments joprojām notur savas sēdes Londonā.

Skoti solās nākt Anglijas parlamentam talkā, ja tas ievedīšot savā zemē prezbitēriāņu baznīcas iekārtu. Parlaments to arī dara un tādā kārtā abās kaimiņvalstīs Anglijā un Skotijā nodibinās vienota puritāņu fronte. Karalis savukārt cer, ka viņu atbalstīs katoļticīgā Īrija.

Pirms noslēdza angļu un skotu parlamentu līgumu, tā kā Londonā bija galvenokārt tikai prezbiteriāņu deputāti, viņiem viegli nācās sarunāties ar skotu sektantiem. Apvienība vērsās pret katoļiem un anglikāņiem, nolēma – Anglijā jālikvidē bīskapa baznīca un jāieved prezbiteriāņu iekārta, līdzīga tai, kāda bija skotiem. Baznīcas reformai gāja līdztekus lielas konfiskācijas, agrāko garīdzniecību padzina no līdzšinējām ienesīgām vietām, plaši īpašumi, kas līdz šim bija piederējuši bīskapiem un kapituliem, tika ieskaitīti vai nu valsts kasē, vai arī tika atdāvināti vai pārdoti publiskā izsolē. Monarhistiem uzlika nesamērīgus soda maksājumus, visiem muižniekiem, kas bija piebiedrojušies ķēniņam, konfiscēja visus īpašumus. Pēc tam, kad apvienība bija nodibinājusies, Pims nomira, bet darbs bija padarīts un palika spēkā, līdz ar to karalim bija dots smags trieciens, jo tagad vairs nevarēja atbalstīties uz Skotiju.

Pirmajā gadā vairāk veicās karalim Čārlzam I, jo parlamenta aizstāvjiem ir slikti apmācīts bruņotais spēks. Jātnieku sadursmēs karalim vienmēr bija pārsvars. Parlaments balstījās uz dienvidus provincēm, kas bija biežāk apdzīvotas un kulturālākas, uz Londonas un uz piejūras punktiem. Par parlamentu stāvēja vidusšķiras: pilsētnieki, džentri, t.i. sīkā muižniecība, jomeņi, t.i. sīki zemnieku tipa zemes īpašnieki. Parlamentu atbalstīja arī flote, un tas vispārīgi pārvaldīja galvenās jūras satiksmes līnijas. Parlamentam bija daudz vairāk naudas līdzekļu, tas saņēma nodokļus, kamēr ķēniņš bija atkarīgs no labprātīgiem ziedojumiem.

Moderna zobārstniecība

ieeja mūsdienu zobārstniecībā

Mūsdienās tehnoloģijas attīstās katru dienu, un daudzās jomās visiem jaunumiem pat ir grūti izsekot līdzi. Zobārstniecība arī nav izņēmums. Mūsdienu zobārstniecību nevar pat salīdzināt ar to, kāda tā bija pirms 30 gadiem. Jaunākai paaudzei noteikti ir nācies dzirdēt stāstus par to, kādi senākos laikos bija zobu labošanas instrumenti un ka anestēzija vispār netika pielietota. Kopš tiem laikiem stomatoloģija noteikti ir ļoti attīstījusies un šādu posmu tagad var uzskatīt par ļoti senu vēsturi. Bet kas, izņemot anestēzijas parādīšanos, ir mainījies? Šajā rakstā mēs aplūkosim TOP 3 jaunākās un svarīgākās modernās zobārstniecības inovācijas.

3D printēšana

3D printeris varētu būt viens no inovatīvākajiem 21. gadsimta izgudrojumiem. Tas tiek ļoti plaši pielietots medicīnā. Un zobārstniecība galīgi nav izņēmums. Ar 3D printera palīdzību var krietni palielināt zobu mākslīgo konstrukciju izveides ātrumu. Piemēram, zobu kroņu. Tagad tos var izgatavot īpaši ātri un īpaši precīzi. Daudzas vadošās pasaules zobārstniecības klīnikas plaši pielieto tieši šo zobu protēžu izgatavošanas metodi.

Zobu labošana bez urbšanas

Daudziem cilvēkiem metas zosāda vien no domas par zobu urbšanu. Tieši šo baiļu dēļ daudzi atliek zobārsta vizīti. Taču mūsdienās ir pieejama zobu labošana arī bez zobu urbju izmantošanas. Jā, tas ir iespējams!

Sandman futura ir unikāls aparāts, kas maigi apstrādā bojātā zoba daļu. Tas notiek ar saspiestas gaisa strūklas, kas satur mikroskopiaskas alumīnija oksīda daļas, palīdzību. Darbs ar šo ierīci ir krietni precīzāks un netiek skartas veselas zoba daļas. Ar šo ierīci pacients var aizmirst par anestēziju, jo tā vienkārši nav vajadzīga – aparāts nerada sāpes un diskomfortu. Kā arī strādā pavisam klusi un bez jebkādiem putekļiem.

Roboti – zobārsti

Mūsdienu tehnoloģijas ir tik ļoti attīstījušās, ka šobrīd pasaulē aktīvi tiek runāts par ārstu palīgiem – robotiem. Pirmais tāda tipa robots bija Yomi. Tas ir amerikāņu zinātnieku izgudrojums, kas palīdz zobārstam saplānot operācijas gaitu, veikt nepieciešamus izmeklējumus un nokontrolēt, vai viss tiek veikts pareizi.

Taču tas arī nav viss! Zinātnieki no Ķīnas ir spēruši soli tālāk un ir izveidojuši robotu, kurš bez cilvēku palīdzības spēj pats veikt zobu implantāciju. Eksperimenta gaitā šis robots dzīvam pacientam mutes dobumā ievietoja divus zobu implantus, kas, starp citu, tika izveidoti uz augstāk minēta 3D printera.

Viennozīmīgi var apgalvot, ka šobrīd notiek ļoti strauja tehnoloģiju attīstība un jau pēc pāris gadiem zobu labošana būs tik nesāpīga un interesanta, ka zobārsta kabinetā vairs pavisam nebūs, no kā baidīties. Ja vien jums nav robofobija.

Izglītības problēmas

metamais kauliņš

Gadsimtu pēc gadsimta izglītības līmenis krītas ar diezgan lielu ātrumu. Kāpēc tas tā notiek? Vai šodien izglītība nav tik svarīga kā agrāk? Kāpēc 18. gadsimtā cilvēki varēja aiziet no mājas, lai iegūtu zināšanas (es runāju par M.V. Lomonosovu un citiem)? Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mūsdienās apmērām 50 no 1000 cilvēkiem veiktu tādu pat rīcību. Godīgi sakot, man ir īstas bailes ne tikai par savu nākamo bērnu, bet pat par mūsu cilvēci!

Kad es runāju par izglītības līmeni, es nedomāju daktera vai kandidāta pakāpi. Izglītotam cilvēkam ir vismaz jārunā un gramatiski pareizi jāraksta, jāprot izvēlēties piemērotus vārdus, lai varētu skaidri izteikties. Šodien taču ir tādi cilvēki, kuri pat neprot pareizi rakstīt savu vārdu, kuri nevar parādīt valsti, kurā viņi dzīvo, pasaules kartē un kuri nav izlasījuši nevienu grāmatu! Varbūt tas nebūtu tik nepieņemami, ja viņi ar to vismaz nelepotos.

Tas ir acīmredzams, ka visā pasaulē iestājas izglītības krīze. Nav pat zināms, kas mācīs mūsu pēcnācējus, jo arvien mazāk un mazāk vidusskolas absolventu vēlas apgūt šo profesiju, jo tā nav perspektīva un labi apmaksāta. Visi grib nodarboties ar biznesu, lai cik iespējams ātri varētu nopelnīt lielu naudas summu, lai vispār nebūtu jāstrādā. Dažas valstis jau cenšas piesaistīt jaunatni izglītības sfērai ar dažādu līdzekļu palīdzību, piemēram, nodrošināt ar lielām stipendijām un turpmāk ar labām darba algām.

Nākamā problēma ir vecāku nespēja nodrošināt savu bērnu ar skolai vajadzīgām lietām, kā piemēram, portfelis, burtnīcas, dažreiz pat apģērbs. Manuprāt, tā ir katastrofa, tomēr tā ir reālitāte. Katru gadu simtiem pirmklasnieku pavada.

1. septembri nevis skolā, bet mājās, sapņojot par to brīdi, kad arī viņiem būs gan klasesbiedri, gan mīļa skolotāja, gan savs skolas sols. Dažreiz pat vecāku materiālā nenodrošinātība nav galvenais cēlonis, kāpēc viņu bērns neiet uz skolu. Bieži ģimene dzīvo tādā vietā, kur skolas nav 40 km rādiusā. Vecākiem gluži vienkārši nav iespējas vest savu bērnu tik tālu katru dienu. Viņi arī nespēj pārcelties dzīvot citur, jo nevar atstāt savu saimniecību tāpēc, ka tā ir vienīgais ienākumu līdzeklis.

Diemžēl ir arī gadījumi, kad nevis pats bērns vai viņa vecāki kļūst par kavēkli ceļā uz zināšanām, par to kļūst pati valsts. Latvijas valdība ir tam piemērs.

2004. gadā tika pieņemta izglītības reforma, kura skāra tikai mazākumtautību vidusskolas. Tā nosaka proporciju 60 : 40, t.i., 60% no visiem mācību priekšmetiem ir jāpasniedzas latviešu valodā un 40% krievu valodā. Kā parādīja pētījums, tikai 45% skolu nodrošināja mācību grāmatas krievu valodā. Tas nozīmē, ka reforma nenotiek iepriekš noteiktajā proporcijā – 60 : 40, priekšmetu studēšanas procents dzimtajā valodā ir zemāks Tiek radīts šķērslis bērnu intelektuālās attīstības procesā– atbildēja – aizmirsa. Tikai daži skolēni ir gatavi mācīties latviešu valodā, jo vidējais latviešu valodas zināšanu vērtējums ir 6. Skolēniem, kuriem jau ir 7-9 stundas gandrīz katru dienu, ir jāapmeklē vēl konsultācijas, lai apgūtu priekšmetus latviešu valodā. Personīgi man nav saprotams, ko gribēja mūsu valdība pierādīt un sasniegt ar šīs reformas palīdzību…. Diemžēl mēs, skolēni, jau neko nevaram izmainīt.

Šūpuļtīkliem raksturīgie bojājumi

jaunums

Šūpuļkrēsls kā mēbele kalpo ilgus gadus un šajā laikā rodas bojājumi. Visus tos bojājumus var iedalīt divās grupās: bojājumi, kuri galvenokārt radušies konstrukcijā un bojājumi, kuri radušies apdarās slānī. Parasti šie abu veidu bojājumi rodas no nepiemērotas apkārtējās vides.

Konstrukcijas bojājumi rodas paaugstināti mitrās telpās, bojājas strauja relatīvā mitruma svārstībās, mainoties apkārtējā gaisa mitruma līmenim, anizotropijas dēļ šūpuļkrēsla koka daļas izliecas, apšuvums paceļas, salaidumi kļūst vaļīgi, rodas plaisas. Turklāt, mitruma maiņa ietekmē ne tikai koku, bet arī citus materiālus. Piemēram, ja relatīvā mitruma līmenis ir pārāk zems, līmes var izžūt un zaudēt adhēziju. Ja gaisa mitruma līmenis ir pārāk augsts, var rasties pelējums, kā arī šūpuļkrēsla metāla daļas var sākt korodēt. Nepiemērots mitruma līmenis var ietekmēt krēslu virsmas apdari – lakojumu, krāsojumu, zeltījumu. Ja relatīvais gaisa mitrums sasniedz tikai 30%, tad var draudēt iespēja, ka koksne plaisās, un var rasties pārklājumu slāņu pacelšanās, savukārt ja relatīvais mitrums pārsniedz normu, kas ir 60%, tad koksne piebriest un attīstās pelējuma sēnes. Pelējuma sēnes uz koka virsmas var parādīties zaļu vai melnu traipu veidā. Ja konstatētas pelējuma pazīmes, noteikti jāpārbauda mitruma līmenis telpā un jākonsultējas ar restauratoru par turpmāko rīcību.

Veicot regulāras pārbaudes un tīrīšanas darbus, īpaši jāievēro, vai šūpuļkrēsla koksnē nav parādījušies bioloģiskas izcelsmes bojājumi. Koksni var sabojāt sēnes (pelējums, puve), insekti (ķirmji, ūsaiņi, koksgrauži u.c.), grauzēji (peles). Insektu invāzijas pirmās pazīmes ir svaigi, gaiši caurumiņi un no tiem birstoši putekļi, kurus viegli var saskatīt uz melna papīra. Ja putekļi turpina parādīties, tas nozīmē, ka šūpuļkrēsla koksnē ir iemājojušies insekti. Koksni bojājošo insektu dzīves cikls ir: oliņa – kāpuri – kuniņas – vaboles. Koksni bojā tikai kāpuri. Kāpuri koksnē dzīvo apmēram 2 līdz 5 gadus, izēdot tajā ejas. Insektiem ļoti labvēlīga vide ir putekļi, mitrums, siltums, miers un klusums, tādēļ pirmie aizsardzības pasākumi ir tīras telpas, regulāra ventilācija, pareizas higiēnas ievērošana un pareizas temperatūras un mitruma režīms.
Arī gaisma var būt potenciāls sena un svarīga šūpuļkrēsla bojāšanās iemesls. Intensīvs apgaismojums var mainīt koka dabisko krāsu un polihromiju, kā arī veicināt lakojuma priekšlaicīgu novecošanos. Ja konkrētais šūpuļkrēsls atrodas muzeja uzraudzībā un ir ļoti sens, tad nozīmīgi ir zināt, ka ekspozīciju telpās apgaismojums nedrīkst pārsniegt 150 lx.

Apdares slāni var viegli sabojāt, nemākulīgi pārvietojot un cilājot šūpuļkrēslu. Lai nodrošinātos pret mēbeles salūšanu to paceļot, pirms pārvietošanas uzmanīgi jāpārbauda šūpuļkrēsla konstrukcija. Nekad šūpuļkrēslu nedrīkst grūst vai vilkt pa grīdu, krēsls ir jāpaceļ un jānovieto uz kādas platformas vai par uz ritenīšiem, ieteicams jebkuru mēbeli nest divatā. Šūpuļkrēsls vienmēr jāceļ aiz sēdekļa pamatnes, nekad to nevajadzētu satvert aiz atzveltnes.

Bojājumus šūpuļkrēsliem var radīt tiešie saules stari, vai pat pārlieku liels ūdens daudzums tīrot tā virsmu un nerunājot par ķīmiskajiem tīrīšanas veidiem. Tāpēc svarīgi ir gan to kopt, gan uzturēt mājās, lai nevajadzētu lieki meklēt restauratora palīdzību vai pašu spēkiem censties labot savas kļūdas.