Category: Atpūta

Šūpuļtīkliem raksturīgie bojājumi

jaunums

Šūpuļkrēsls kā mēbele kalpo ilgus gadus un šajā laikā rodas bojājumi. Visus tos bojājumus var iedalīt divās grupās: bojājumi, kuri galvenokārt radušies konstrukcijā un bojājumi, kuri radušies apdarās slānī. Parasti šie abu veidu bojājumi rodas no nepiemērotas apkārtējās vides.

Konstrukcijas bojājumi rodas paaugstināti mitrās telpās, bojājas strauja relatīvā mitruma svārstībās, mainoties apkārtējā gaisa mitruma līmenim, anizotropijas dēļ šūpuļkrēsla koka daļas izliecas, apšuvums paceļas, salaidumi kļūst vaļīgi, rodas plaisas. Turklāt, mitruma maiņa ietekmē ne tikai koku, bet arī citus materiālus. Piemēram, ja relatīvā mitruma līmenis ir pārāk zems, līmes var izžūt un zaudēt adhēziju. Ja gaisa mitruma līmenis ir pārāk augsts, var rasties pelējums, kā arī šūpuļkrēsla metāla daļas var sākt korodēt. Nepiemērots mitruma līmenis var ietekmēt krēslu virsmas apdari – lakojumu, krāsojumu, zeltījumu. Ja relatīvais gaisa mitrums sasniedz tikai 30%, tad var draudēt iespēja, ka koksne plaisās, un var rasties pārklājumu slāņu pacelšanās, savukārt ja relatīvais mitrums pārsniedz normu, kas ir 60%, tad koksne piebriest un attīstās pelējuma sēnes. Pelējuma sēnes uz koka virsmas var parādīties zaļu vai melnu traipu veidā. Ja konstatētas pelējuma pazīmes, noteikti jāpārbauda mitruma līmenis telpā un jākonsultējas ar restauratoru par turpmāko rīcību.

Veicot regulāras pārbaudes un tīrīšanas darbus, īpaši jāievēro, vai šūpuļkrēsla koksnē nav parādījušies bioloģiskas izcelsmes bojājumi. Koksni var sabojāt sēnes (pelējums, puve), insekti (ķirmji, ūsaiņi, koksgrauži u.c.), grauzēji (peles). Insektu invāzijas pirmās pazīmes ir svaigi, gaiši caurumiņi un no tiem birstoši putekļi, kurus viegli var saskatīt uz melna papīra. Ja putekļi turpina parādīties, tas nozīmē, ka šūpuļkrēsla koksnē ir iemājojušies insekti. Koksni bojājošo insektu dzīves cikls ir: oliņa – kāpuri – kuniņas – vaboles. Koksni bojā tikai kāpuri. Kāpuri koksnē dzīvo apmēram 2 līdz 5 gadus, izēdot tajā ejas. Insektiem ļoti labvēlīga vide ir putekļi, mitrums, siltums, miers un klusums, tādēļ pirmie aizsardzības pasākumi ir tīras telpas, regulāra ventilācija, pareizas higiēnas ievērošana un pareizas temperatūras un mitruma režīms.
Arī gaisma var būt potenciāls sena un svarīga šūpuļkrēsla bojāšanās iemesls. Intensīvs apgaismojums var mainīt koka dabisko krāsu un polihromiju, kā arī veicināt lakojuma priekšlaicīgu novecošanos. Ja konkrētais šūpuļkrēsls atrodas muzeja uzraudzībā un ir ļoti sens, tad nozīmīgi ir zināt, ka ekspozīciju telpās apgaismojums nedrīkst pārsniegt 150 lx.

Apdares slāni var viegli sabojāt, nemākulīgi pārvietojot un cilājot šūpuļkrēslu. Lai nodrošinātos pret mēbeles salūšanu to paceļot, pirms pārvietošanas uzmanīgi jāpārbauda šūpuļkrēsla konstrukcija. Nekad šūpuļkrēslu nedrīkst grūst vai vilkt pa grīdu, krēsls ir jāpaceļ un jānovieto uz kādas platformas vai par uz ritenīšiem, ieteicams jebkuru mēbeli nest divatā. Šūpuļkrēsls vienmēr jāceļ aiz sēdekļa pamatnes, nekad to nevajadzētu satvert aiz atzveltnes.

Bojājumus šūpuļkrēsliem var radīt tiešie saules stari, vai pat pārlieku liels ūdens daudzums tīrot tā virsmu un nerunājot par ķīmiskajiem tīrīšanas veidiem. Tāpēc svarīgi ir gan to kopt, gan uzturēt mājās, lai nevajadzētu lieki meklēt restauratora palīdzību vai pašu spēkiem censties labot savas kļūdas.