Mana profesija ir grāmatvedis. Grāmatveža, ekonomista vai finanšu darbinieka darbs ir pilns spriedzes, kas ir saistīts ar nepieciešamību apstrādāt milzīgu informācijas apjomu un lielu atbildības līmeni. Grāmatvedis visu laiku atrodas it kā starp divām ugunīm – tās ir vadītāja prasības, nepārtrauktie grozījumi normatīvajos dokumentos, VID prasības un pārbaudes, un personīgā, ģimenes dzīve. Šādos apstākļos ir ļoti grūti uzturēt labvēlīgo atmosfēru, draudzīgas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un pie tam, turpināt efektīvi strādāt.
Es strādāju kompānijā, kas ir viena no lielākajiem farmaceitiskajiem sabiedrībām Latvijā. Darba apstākļi ir ļoti labi, telpas ir labi izremontētās, jauna tehnika un jaunas tehnoloģijas tik sekmē darbam, un labām noskaņojumam. Grāmatvedības nodaļā strādā 17 grāmatveži, katrām ir savs iecirknis, un visi ir savstarpēji saistīti. Ja viens cilvēks nav izpildījis laicīgi savu darbu, tad jau nākamais nevar pārbaudīt savas darbības pareizību, un trešajām nav ko darīt, tāpēc bieži uzrodas strīdu situācijas. Piemēram, man bija uzdevums noturēt nodokļu konsultāciju vienam no mūs partneriem, bet mana kolēģa nevīšības dēļ konsultācija nevarēja notikt.
Grāmatveža profesija ir emocionāli grūta, jo mēs vienmēr baidāmies kļūdīties, nepaspēt laicīgi izpildīt darbu, nepaspēt izlasīt jaunus normatīvus aktus un likumus, – slodze ir milzīga, bet laika vienmēr pietrūkst. Grāmatveža darbs, tas ir tūkstošiem lapu – pavadzīmes, orderi, pārvietošanas dokumenti, līgumi, avansa orderi, kreditori un debitori, utt., ko jāievada datora, jāpārbauda, jāsataisa analīzi, vai atskaiti. Un, ka zināms, katrs cilvēks ir personība ar savām zināšanām, iemaņām, pieredzi, un savu tempu paveikt noteikto darbu. Vienu reiz , mūsu vadība uzdeva mums veikt darba hronometrāžu. Pilno mēnesi mums vajadzēja rakstīt ko mēs darām un cik tas mums aizņem laika. Pirms aizejot mājās bija jāuzraksta cik dokumentus mēs esam apstrādājušas, ja bija grūtības vajadzēja uzrakstīt dēļ kā tu nevarēji izpildīt savu darbu. Un protam katram bija savs viedoklis, darbinieces, kuras jau ir nostrādājušas krietnu laiku bija neapmierinātas ar šādiem jaunumiem. Dažas pat sāka raudat, jo to uzsvēra, ka aizvainojumu. Citi bija priecīgi, jo, ka teica mūsu vadība ar to viņi grib paskatīties, kurš cilvēks ir pārslogot, bet kurām vajadzētu vēl pievienot kādu darbiņu. Tad nākotne mēs varētu veikt darba izmaiņas un dažiem atvieglotu darbu. Citi kolēģi sāka smieties, un teica, ka tas nav iespējam visu sarēķināt un pierakstīt, ka tas tik ir bezjēdzīga laika tērēšana.