Radoša profesija un praktiskā dzīve

Radoša profesija un praktiskā dzīve

Ne par velti pastāv uzskats, ka māksliniekiem un vispār radošo profesiju pārstāvjiem ir grūtības ar reālo dzīvi un praktiskām lietām. Šo teoriju apstiprina arī mūsu ģimene. Abi ar vīru esam radošu profesiju pārstāvji, dzīvojam no projekta projektā, dažreiz katrs esam tik ļoti iekšā savās lietās, ka pat nedēļu nesatiekamies. Un praktiskā dzīve mums ir kaut kur tālu fonā, par to atceramies tikai tad, kad kāds par to atgādina. Vai rodas situācijas, kas lieks saprast, ka paši kaut ko neesam izdarījuši.

Tā bieži gadās ar neapmaksātiem rēķiniem. Nav tā, ka nemaksājam tos tāpēc, ka nav naudas vai ļaunprātīgi gribam rīkoties pret pakalpojuma sniedzēju, bet vienkārši to aizmirstam. Vai pasakām otram, lai to izdara, bet viņš pat nav īsti sadzirdējis, palaidis gar ausīm teikto. Tāpēc pēdējā laikā cenšamies izveidot automātiskos rēķinus, lai internetbankā nauda pati tiek pārskaitīta tur, kur ik mēnesi ir jāmaksā kāda konstanta summa.

Bet arī pavisam praktiskās lietās reizēm esam galīgi neveikli. Labi, ka pagaidām mums vēl nav bērnu, jo tā droši vien būtu katastrofa. Mums vēl vajag laiku, lai atrastu metodi, kā savu radošo garu savienot ar dzīves reālo pusi.

Tagad ir jau gandrīz aprīļa beigas, bet mēs tikai pirms dažām dienām attapāmies, ka vispār jau var noņemt automašīnai ziemas riepas. Varat iedomāties, ka vasaras riepas mums noteikti nebija nopirktas. Pat īsti nebijām tām ieplānojuši līdzekļus, tāpēc drudžaini sākām meklēt, kur vasaras riepas iegādājamas izdevīgāk. Galu galā nopirkām vasaras riepas internetā par izdevīgu maksu. Un tās vēl atgādājā līdz mājām. Viena lieta, par ko mazāk uztraukties.

Protams, ka šis piemērs ar riepām nav vienīgais, kas raksturo mūs kā mākslinieciskus cilvēkus, kuri bieži vien nav spējīgi sekot līdzi ikdienas dzīvei. Regulāri mums ir tukšs ledusskapis, jo neviens nav atcerējies iebraukt veikalā, arī ar mājas uzkopšanu nodarbojamies tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Vairāk laika pavadām tomēr savās darbnīcās, tā mums katram ir sava zona, kur otru netraucējam. Es nodarbojos ar dizainu, bet mans draugs ir aminators, strādā ar dažādām multfilmu un reklāmu animācijām. Abi mīlam savu darbu, tāpēc īpaši nesatraucamies par to, ka esam tādi sociāli neveikli, jo vienmēr jau kaut kā var tikt galā.