Moderna zobārstniecība

ieeja mūsdienu zobārstniecībā

Mūsdienās tehnoloģijas attīstās katru dienu, un daudzās jomās visiem jaunumiem pat ir grūti izsekot līdzi. Zobārstniecība arī nav izņēmums. Mūsdienu zobārstniecību nevar pat salīdzināt ar to, kāda tā bija pirms 30 gadiem. Jaunākai paaudzei noteikti ir nācies dzirdēt stāstus par to, kādi senākos laikos bija zobu labošanas instrumenti un ka anestēzija vispār netika pielietota. Kopš tiem laikiem stomatoloģija noteikti ir ļoti attīstījusies un šādu posmu tagad var uzskatīt par ļoti senu vēsturi. Bet kas, izņemot anestēzijas parādīšanos, ir mainījies? Šajā rakstā mēs aplūkosim TOP 3 jaunākās un svarīgākās modernās zobārstniecības inovācijas.

3D printēšana

3D printeris varētu būt viens no inovatīvākajiem 21. gadsimta izgudrojumiem. Tas tiek ļoti plaši pielietots medicīnā. Un zobārstniecība galīgi nav izņēmums. Ar 3D printera palīdzību var krietni palielināt zobu mākslīgo konstrukciju izveides ātrumu. Piemēram, zobu kroņu. Tagad tos var izgatavot īpaši ātri un īpaši precīzi. Daudzas vadošās pasaules zobārstniecības klīnikas plaši pielieto tieši šo zobu protēžu izgatavošanas metodi.

Zobu labošana bez urbšanas

Daudziem cilvēkiem metas zosāda vien no domas par zobu urbšanu. Tieši šo baiļu dēļ daudzi atliek zobārsta vizīti. Taču mūsdienās ir pieejama zobu labošana arī bez zobu urbju izmantošanas. Jā, tas ir iespējams!

Sandman futura ir unikāls aparāts, kas maigi apstrādā bojātā zoba daļu. Tas notiek ar saspiestas gaisa strūklas, kas satur mikroskopiaskas alumīnija oksīda daļas, palīdzību. Darbs ar šo ierīci ir krietni precīzāks un netiek skartas veselas zoba daļas. Ar šo ierīci pacients var aizmirst par anestēziju, jo tā vienkārši nav vajadzīga – aparāts nerada sāpes un diskomfortu. Kā arī strādā pavisam klusi un bez jebkādiem putekļiem.

Roboti – zobārsti

Mūsdienu tehnoloģijas ir tik ļoti attīstījušās, ka šobrīd pasaulē aktīvi tiek runāts par ārstu palīgiem – robotiem. Pirmais tāda tipa robots bija Yomi. Tas ir amerikāņu zinātnieku izgudrojums, kas palīdz zobārstam saplānot operācijas gaitu, veikt nepieciešamus izmeklējumus un nokontrolēt, vai viss tiek veikts pareizi.

Taču tas arī nav viss! Zinātnieki no Ķīnas ir spēruši soli tālāk un ir izveidojuši robotu, kurš bez cilvēku palīdzības spēj pats veikt zobu implantāciju. Eksperimenta gaitā šis robots dzīvam pacientam mutes dobumā ievietoja divus zobu implantus, kas, starp citu, tika izveidoti uz augstāk minēta 3D printera.

Viennozīmīgi var apgalvot, ka šobrīd notiek ļoti strauja tehnoloģiju attīstība un jau pēc pāris gadiem zobu labošana būs tik nesāpīga un interesanta, ka zobārsta kabinetā vairs pavisam nebūs, no kā baidīties. Ja vien jums nav robofobija.

Izglītības problēmas

metamais kauliņš

Gadsimtu pēc gadsimta izglītības līmenis krītas ar diezgan lielu ātrumu. Kāpēc tas tā notiek? Vai šodien izglītība nav tik svarīga kā agrāk? Kāpēc 18. gadsimtā cilvēki varēja aiziet no mājas, lai iegūtu zināšanas (es runāju par M.V. Lomonosovu un citiem)? Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mūsdienās apmērām 50 no 1000 cilvēkiem veiktu tādu pat rīcību. Godīgi sakot, man ir īstas bailes ne tikai par savu nākamo bērnu, bet pat par mūsu cilvēci!

Kad es runāju par izglītības līmeni, es nedomāju daktera vai kandidāta pakāpi. Izglītotam cilvēkam ir vismaz jārunā un gramatiski pareizi jāraksta, jāprot izvēlēties piemērotus vārdus, lai varētu skaidri izteikties. Šodien taču ir tādi cilvēki, kuri pat neprot pareizi rakstīt savu vārdu, kuri nevar parādīt valsti, kurā viņi dzīvo, pasaules kartē un kuri nav izlasījuši nevienu grāmatu! Varbūt tas nebūtu tik nepieņemami, ja viņi ar to vismaz nelepotos.

Tas ir acīmredzams, ka visā pasaulē iestājas izglītības krīze. Nav pat zināms, kas mācīs mūsu pēcnācējus, jo arvien mazāk un mazāk vidusskolas absolventu vēlas apgūt šo profesiju, jo tā nav perspektīva un labi apmaksāta. Visi grib nodarboties ar biznesu, lai cik iespējams ātri varētu nopelnīt lielu naudas summu, lai vispār nebūtu jāstrādā. Dažas valstis jau cenšas piesaistīt jaunatni izglītības sfērai ar dažādu līdzekļu palīdzību, piemēram, nodrošināt ar lielām stipendijām un turpmāk ar labām darba algām.

Nākamā problēma ir vecāku nespēja nodrošināt savu bērnu ar skolai vajadzīgām lietām, kā piemēram, portfelis, burtnīcas, dažreiz pat apģērbs. Manuprāt, tā ir katastrofa, tomēr tā ir reālitāte. Katru gadu simtiem pirmklasnieku pavada.

1. septembri nevis skolā, bet mājās, sapņojot par to brīdi, kad arī viņiem būs gan klasesbiedri, gan mīļa skolotāja, gan savs skolas sols. Dažreiz pat vecāku materiālā nenodrošinātība nav galvenais cēlonis, kāpēc viņu bērns neiet uz skolu. Bieži ģimene dzīvo tādā vietā, kur skolas nav 40 km rādiusā. Vecākiem gluži vienkārši nav iespējas vest savu bērnu tik tālu katru dienu. Viņi arī nespēj pārcelties dzīvot citur, jo nevar atstāt savu saimniecību tāpēc, ka tā ir vienīgais ienākumu līdzeklis.

Diemžēl ir arī gadījumi, kad nevis pats bērns vai viņa vecāki kļūst par kavēkli ceļā uz zināšanām, par to kļūst pati valsts. Latvijas valdība ir tam piemērs.

2004. gadā tika pieņemta izglītības reforma, kura skāra tikai mazākumtautību vidusskolas. Tā nosaka proporciju 60 : 40, t.i., 60% no visiem mācību priekšmetiem ir jāpasniedzas latviešu valodā un 40% krievu valodā. Kā parādīja pētījums, tikai 45% skolu nodrošināja mācību grāmatas krievu valodā. Tas nozīmē, ka reforma nenotiek iepriekš noteiktajā proporcijā – 60 : 40, priekšmetu studēšanas procents dzimtajā valodā ir zemāks Tiek radīts šķērslis bērnu intelektuālās attīstības procesā– atbildēja – aizmirsa. Tikai daži skolēni ir gatavi mācīties latviešu valodā, jo vidējais latviešu valodas zināšanu vērtējums ir 6. Skolēniem, kuriem jau ir 7-9 stundas gandrīz katru dienu, ir jāapmeklē vēl konsultācijas, lai apgūtu priekšmetus latviešu valodā. Personīgi man nav saprotams, ko gribēja mūsu valdība pierādīt un sasniegt ar šīs reformas palīdzību…. Diemžēl mēs, skolēni, jau neko nevaram izmainīt.

Šūpuļtīkliem raksturīgie bojājumi

jaunums

Šūpuļkrēsls kā mēbele kalpo ilgus gadus un šajā laikā rodas bojājumi. Visus tos bojājumus var iedalīt divās grupās: bojājumi, kuri galvenokārt radušies konstrukcijā un bojājumi, kuri radušies apdarās slānī. Parasti šie abu veidu bojājumi rodas no nepiemērotas apkārtējās vides.

Konstrukcijas bojājumi rodas paaugstināti mitrās telpās, bojājas strauja relatīvā mitruma svārstībās, mainoties apkārtējā gaisa mitruma līmenim, anizotropijas dēļ šūpuļkrēsla koka daļas izliecas, apšuvums paceļas, salaidumi kļūst vaļīgi, rodas plaisas. Turklāt, mitruma maiņa ietekmē ne tikai koku, bet arī citus materiālus. Piemēram, ja relatīvā mitruma līmenis ir pārāk zems, līmes var izžūt un zaudēt adhēziju. Ja gaisa mitruma līmenis ir pārāk augsts, var rasties pelējums, kā arī šūpuļkrēsla metāla daļas var sākt korodēt. Nepiemērots mitruma līmenis var ietekmēt krēslu virsmas apdari – lakojumu, krāsojumu, zeltījumu. Ja relatīvais gaisa mitrums sasniedz tikai 30%, tad var draudēt iespēja, ka koksne plaisās, un var rasties pārklājumu slāņu pacelšanās, savukārt ja relatīvais mitrums pārsniedz normu, kas ir 60%, tad koksne piebriest un attīstās pelējuma sēnes. Pelējuma sēnes uz koka virsmas var parādīties zaļu vai melnu traipu veidā. Ja konstatētas pelējuma pazīmes, noteikti jāpārbauda mitruma līmenis telpā un jākonsultējas ar restauratoru par turpmāko rīcību.

Veicot regulāras pārbaudes un tīrīšanas darbus, īpaši jāievēro, vai šūpuļkrēsla koksnē nav parādījušies bioloģiskas izcelsmes bojājumi. Koksni var sabojāt sēnes (pelējums, puve), insekti (ķirmji, ūsaiņi, koksgrauži u.c.), grauzēji (peles). Insektu invāzijas pirmās pazīmes ir svaigi, gaiši caurumiņi un no tiem birstoši putekļi, kurus viegli var saskatīt uz melna papīra. Ja putekļi turpina parādīties, tas nozīmē, ka šūpuļkrēsla koksnē ir iemājojušies insekti. Koksni bojājošo insektu dzīves cikls ir: oliņa – kāpuri – kuniņas – vaboles. Koksni bojā tikai kāpuri. Kāpuri koksnē dzīvo apmēram 2 līdz 5 gadus, izēdot tajā ejas. Insektiem ļoti labvēlīga vide ir putekļi, mitrums, siltums, miers un klusums, tādēļ pirmie aizsardzības pasākumi ir tīras telpas, regulāra ventilācija, pareizas higiēnas ievērošana un pareizas temperatūras un mitruma režīms.
Arī gaisma var būt potenciāls sena un svarīga šūpuļkrēsla bojāšanās iemesls. Intensīvs apgaismojums var mainīt koka dabisko krāsu un polihromiju, kā arī veicināt lakojuma priekšlaicīgu novecošanos. Ja konkrētais šūpuļkrēsls atrodas muzeja uzraudzībā un ir ļoti sens, tad nozīmīgi ir zināt, ka ekspozīciju telpās apgaismojums nedrīkst pārsniegt 150 lx.

Apdares slāni var viegli sabojāt, nemākulīgi pārvietojot un cilājot šūpuļkrēslu. Lai nodrošinātos pret mēbeles salūšanu to paceļot, pirms pārvietošanas uzmanīgi jāpārbauda šūpuļkrēsla konstrukcija. Nekad šūpuļkrēslu nedrīkst grūst vai vilkt pa grīdu, krēsls ir jāpaceļ un jānovieto uz kādas platformas vai par uz ritenīšiem, ieteicams jebkuru mēbeli nest divatā. Šūpuļkrēsls vienmēr jāceļ aiz sēdekļa pamatnes, nekad to nevajadzētu satvert aiz atzveltnes.

Bojājumus šūpuļkrēsliem var radīt tiešie saules stari, vai pat pārlieku liels ūdens daudzums tīrot tā virsmu un nerunājot par ķīmiskajiem tīrīšanas veidiem. Tāpēc svarīgi ir gan to kopt, gan uzturēt mājās, lai nevajadzētu lieki meklēt restauratora palīdzību vai pašu spēkiem censties labot savas kļūdas.