Cilvēka un dabas mijiedarbība: arī šeit nepieciešama zināma kultūra

Cilvēka un dabas mijiedarbība: arī šeit nepieciešama zināma kultūra

Cilvēks jau kopš saviem rašanās pirmssākumiem ir dabas daļa, neskatoties uz to, ka nav vienprātība par cilvēces izcelsmi, kā arī cilvēku nevarētu nosaukt par dabai draudzīgāko tās elementu. Tomēr cilvēkam un dabai ik mirkli sanāk mijiedarboties, tāpēc, lai šādas attiecības būtu sekmīgas un ilglaicīgas, jādomā, kā saglabāt šo savstarpējo iedarbību.

Un visvairāk tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāapzinās, ka ir jāapvalda sava vēlme dabu pilnībā pakļaut saviem untumiem, ka ir jāciena dabas procesi, jo daba, zeme, gaiss ir tie, kuri vispār ļauj mums uz šīs planētas eksistēt.

Kāda ir tava ekoloģiskā pēda?

Lai cieņpilni attiektos pret dabu, cilvēkam ir jāapzinās sava ietekme uz to, kā arī jāgrib šo ietekmi samazināt vai vismaz nepalielināt. Par to, kāda ir katra cilvēka radītā ekoloģiskā pēdā, var uzzināt, izmantojot šajā tīmekļa vietnē atrodamo kalkulatoru: http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/sabiedriba/ekologiskas-pedas-nospiedums. Analizējot dažādu organizāciju datus un mērījumus, ir secināts, ka cilvēki pārtērē tos resursus, ko Zeme patiesībā var gada laikā cilvēcei nodrošināt. Pārsvarā par šo pārslodzi ir atbildīgas rūpnieciski attīstītās valstis, kuru politika noteikti nav dabai draudzīga un saudzējoša. Latvijā vislielākais slogs uz vidi ir no lauksaimniecības produkcijas ražošanas un arī CO₂ emisijām.

Automašīnas — vienas no galvenajām piesārņotājām

Gaisu intensīvi piesārņo dažādi transporta līdzekļi, ko ikdienā izmantojam. To darbināšanai pārsvarā tiek izmantota fosilā degviela, kas samazina dabas resursus un arī rada kaitīgus izmešus, pasliktinot gaisa kvalitāti vidē, kurā paši dzīvojam. Tāpēc automašīnas ir viens no punktiem, ko var apskatīt, lai runātu par draudzīgāku un saudzīgāku attieksmi pret dabu.

Protams, ka ideālā pasaulē visi brauktu ar elektromobīļiem, ietu kājām un brauktu ar velosipēdu, bet kaut kā nav ticība, ka tā kādreiz notiks, lai gan pozitīvas tendences šajā ziņā ir vērojamas. Kaut vai tas, ka ir arvien stingrāki nosacījumu par kaitīgajiem izmešiem auto izplūdēs gāzēs. Ja norma pārsniegta, tehnisko apskati neiziet. Tāpēc ražotāji domā, kā padarīt automašīnas dabai mazāk kaitīgas. Tiek domāt, kā uzlabot izplūdes sistēmu, panākot, lai gala rezultātā izplūdes gāzes būtu pēc iespējas tīrākas.

Katalizators ir viens no šīs sistēma elementiem, kas neitralizē kaitīgos izmešus. Tomēr ne visi auto īpašnieki saprot, ka katalizators ir svarīga auto detaļa, bet viņi to mēdz izņemt savu ērtību labad. Ja katalizators saplīst, tad tā maiņa tiešām var izmaksāt dārgi, tāpēc katalizatori bieži vien tiek noņemti vispār. Bet tādā veidā tiek pasliktināta izplūdes gāzu kvalitāte, palielināti kaitīgie izmeši un bojāts gaiss, ko elpojam. Tāpēc ne tikai katalizators, bet arī citas izplūdes sitēmas detaļas ir jāuztur labā stāvoklī, jārūpējas, lai katalizators, izpūtējs un citi elementi ir labā darba kārtībā.

Kā varam uzlabot savas attiecības ar dabu?

Diezin vai mums ir iespēja ietekmēt lielus procesus, kur iesaistīta visa planēta, tomēr katrs mazais darbs un solis ir piliens jūrā, kas galu galā veido lielāku kritisko masu, atstājot pozitīvus rezultātus uz kopējo klimata situāciju. Bet jāsāk ir ar sevi, savu māju un saviem dzīves paradumiem.

  • Pēc iespēja jāizmanto sabiedriskais transports un jāiet kājām, jābrauc ar velosipēdu.
  • Jādomā, kā samazināt savu atkritumu daudzumu.
  • Jāseko līdzi elektrības un citu resursu patēriņam, mēģinot to samazināt.
  • Jāizvēlas preces un produkti, kas ir dabai saudzīgi un draudzīgi — lokāli, bez ķimikālijām, nav vesti no otra pasaules gala utt.
  • Jādomā par to, ka uzlabot sava mājokļa siltumefektivitāti, lai nebūtu jāsilda ārs.
  • Jāpērk mazāk pārtikas, lai nav tā jāizmet. Jāizvēlas arī sezonāli vietējie produkti, kas veicina vietējo ekonomiku un taupa planētas resursus.