Iepazīt Latviju — tā vienmēr ir laba doma

Iepazīt Latviju — tā vienmēr ir laba doma

Kad cilvēki runā par saviem sapņu ceļojumiem, gandrīz vienmēr ir runa par ārzemēm, kādām populārām pilsētām vai valstīm, kas šobrīd ir biežākie galamērķi. Skaidrs, ka šie ceļojumi būtu lieliski. Bet man vienmēr sapnis bijis garš ceļojums ar auto pa Latviju. Kopā ar savu trako ģimenīti.

Ilgu laiku tas bija tikai sapnis, jo bērni vēl šķita pārāk mazi, bet pagājušajā vasarā sapnis piepildījās. Visu atvaļinājuma mēnesi braukājām pa Latviju — no viena strūrīša uz nākamo. Un tagad varu teikt — tas bija labākais, kas ar mums noticis. Ieraudzījām Latviju no jauna.. Nē, vispār jau tā pa īstam ieraudzījām Latviju pirmo reizi, jo līdz šim ceļot pa Latviju ar tūrista skatienu ir sanācis ļoti maz.

Ceļot ar auto pa Latviju

Vispirms jau jāsaka, ka ceļot ar auto pa Latviju ir salīdzinoši vienkārši un ērti, jo priekšrocība ir nelielie attālumi un ģeogrāfijas labā pārzināšana. Protams, ka liels mīnus ir ceļu “kvalitāte”, bet šoreiz ne par to. Galvenais, lai automašīna ir labā tehniskajā stāvoklī un ir pietiekami ērta priekš visiem.

Mēs bijām četri ceļotāji, tāpēc varējām automašīnā justies gana ērti. Tāpat arī par auto stāvokli bija pārliecība, jo tieši pirms dažām nedēļām bija izieta tehniskā apskate. Pirms tās rūpīgi pārbaudītas visas svarīgākās auto zonas, veikti remontdarbi, nomainīti bremžu kluči, veikta eļļas nomaiņa, nomainīti arī visi auto gaisa filtri. Tāpēc varējām ar mierīgu prātu doties šajā ceļojumā, nebaidoties, ka pa ceļam pēkšņi uzradīsies kāda ķibele ar auto. Protams, ka vienmēr var kaut kas gadīties, bet lielas varbūtības šajā gadījumā nebija.

Braucot ar savu auto, esi brīvs plānot dienu tā, kā vēlies. Var arī nakšņot dabā, ko vairākās vietās arī darījām, jo bija pieejami labiekārtoti kempingi.

Ko redzējām, izbaudījām un iesakām citiem

Braucienu saplānojām tiešām nesteidzīgu, lai vietās, kur ir vairāk apskates objektu, varētu pakavēties pāris dienas, nesteigties. Dažviet palikām viesu mājās, dažviet viesnīcās, ja tās bija par pieejamu cenu. Atvaļinājuma laikā mēs paspējām izbraukāt visus novadus un pēc tam atgriezties Rīgā.

Sakām ar Kurzemi, jūras piekrasti un skaistākajām pilsētām. Mūsu favorīte noteikti bija Kuldīga un arī nelielā Pavilosta, kurā pat noīrējām mazu mājiņu, lai pāris dienas palaiskotos bez nekāda īpaša mērķa. Sapratām, kāpēc cilvēki šajā vietā mājiņas noīrē jau gadu uz priekšu. Tur ir kāda īpaša burvība, miers, skarbums un īstums. Bērniem ļoti patika. Protams, ka bijāma arī Liepājā un citās skaistās Kurzemes vietās.

Braucot caur Zemgali, apciemojām arī sen neredzētus draugus, kuriem nesen bija ģimenes pieaugums. Bauska, Dobele, Jelgava — tie bija galvenie pieturas punkti. Katrā pusē centāmies apmeklēt arī dažādus vietējos muzejus, jo tajos, manuprāt, var iegūt ļoti noderīgu informāciju pa konkrēto apvidu, tā vēsturi. Var dzirdēt īpašus stāstus.

Bet Latgale mūs tiešām savaldzināja un lauza visus stereotipus par šo novadu. Tas bija tik kontrastains, skaists un īsts. Tur satikām lieliskus cilvēkus, apmeklējām vietējos svētkus, pabijam dažādās darbnīcās, izbaudījām dabu. Tas tiešām bija lieliski. Pēc Latgales mājās atrgiezāmies caur Vidzemei, kas jau nedaudz vairāk redzēta un iepazīta, bet joprojām tikpat skaista un kultūras pilna — Valmiera, Cēsis, Sigulda, Rūjiena, Valka. Beidzot izstaigājām Līgatnes dabas taku, ko līdz šim nebijām darījuši. Un tad — laimīgi un sasmēlušies Latviju devāmies mājās.