Autovadītāja apliecība dažu mēnešu laikā? Jā, tas ir reāli!

Autovadītāja apliecība dažu mēnešu laikā? Jā, tas ir reāli!

Par iespēju pašai vadīt automašīnu biju domājusi jau ilgāku laiku. Tam bija gan praktiski, gan emocionāli iemesli. Tomēr kaut kā līdz darīšanai vēl nebiju nonākusi. Laikam jau tik ļoti tomēr to nevajadzēja. Līdz šī gada sākumam, kad es nomainīju darbu un ieguvu amatu, par kādu sen biju sapņojusi.

Jau uzreiz darba devējs jautāja, vai es braucu ar auto. Jo ir plāns man piedāvāt tādus darba pienākumus, kas ietvertu biežu došanos pie sadarbības partneriem, arī izbarukuma pasākumu plānošanu. Tāpēc man tiktu piešķirta dienesta automašīna. Es skumīgi paziņoju, ka man nav tiesību. Bet pārgalvīgi turpināju teikumu, apgalvojot, ka dažu mēnešu laikā varu to atrisināt. Darba devējs nopriecājās un teica, ka līdz ko man ir tiesības kabatā, lai sakot. Dabūšu auto un jaunus darba pienākumus.

Kas man tagad cits atlika, kā jau tajā pašā dienā meklēt, kur un kā ātri iziet autokursus! Man bija vajadzīga Autoskola Rīgas centrā, jo gan darba vieta, gan dzīvoklis bija šajā apkaimē. Laiks ir dārgs, tāpēc vajadzēja visu vienuviet. Kad ieskatījos interneta meklētājā, tad sapratu, ka autoskola Rīgas centrā nav problēma, tādu ir ļoti daudz, atliek tikai izvēlēties. Vadījos pēc paziņu un draugu ieteikumiem, kā arī internetā pieejamajām atsauksmēs. Mana izvēle bija autoskola Credo Autoprieks.

Disciplīna un negulētas naktis

Man palaimējās, ka jau pēc nedēļas mācības uzsāka jauna grupa, paspēju tai pievienoties. Mācības man prasīja lielas pūles, pa vakariem un naktīm mācījos teoriju, jo gribēju visu izdarīt pēc iespējas ātrāk un arī eksāmenu nokārtot ar pirmo mēģinājumu. Tas man arī izdevās, teorijas eksāmenu nokārtoju bez nevienas kļūdas. Uzreiz arī sāku braukšanas nodarbības. Tā kā pa dienu man bija darbs, tad braukšanas nodarbības ieplānoju vēlos vakaros. Kopumā diezgan dzelžainā un nogurdinošā režīmā pavadīju vairākas nedēļas. Tas no manis prasīja gan fiziskos, gan emocionālos resursus. Toties rezultāts bija lielisks — jau pēc četriem mēnešiem man autovadītāja apliecība bija kabatā.

Ar auto vadīšanu uz brīvību un karjeras izaugsmi

Līdz ko saņēmu savu apliecību, ziņoju darba devējam, ka esmu gatava jauniem pienākumiem. Sākumā man iedeva dienesta auto un dažus lokālus pienākumus, bet jau pēc mēneša man vairākas dienas nedēļā bija jāpavada dažādās Latvijas vietās, organizējot uzņēmuma pasākumus.

Tajā brīdī sapratu, cik ļoti man tas patīk, cik ļoti tas ir mans darbs. Biju ļoti priecīga par savu trako apņēmību uzreiz tikt pie tiesībām. Man ir vairāk bailīgs raksturs, tāpēc pastāvēja iespēja, ka es nobītos un atmestu šādam piedāvājumam ar roku, jo man taču nav tiesību, kamēr es tās dabūšu! Bet šoreiz kaut kā — ieraudzīju un uzreiz izdarīju! Tā bija mana veiksme un pakāpiens uz izaugsmi karjeras jomā.

Protams, ka ieguvumi bija arī personiskajā dzīvē, jo automašīna tomēr sniedz priekšrocības, brīvību, jaunas iespējas. Tagad man ir arī savs auto, par ko maksāju līzingu.